verbfirst conjugation
cacūminō
cacūminō (present infinitive cacūmināre, perfect active cacūmināvī, supine cacūminātum)
Classical[kaˈkuː.mɪ.noː]Ecclesiastical[kaˈkuː.mi.no]
Meaning
- to make pointed, point
Latīnē defined in Latin in our graded readers
in cacūmen acuōcacūminō -āre — in Metamorphoses I, ch. 7
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cacūminō | cacūminābam | cacūminābō | cacūmināvī | cacūmināveram | cacūmināverō cacūminārō |
| 2nd sg. | cacūminās | cacūminābās | cacūminābis | cacūmināvistī cacūmināstī | cacūmināverās cacūminārās | cacūmināveris |
| 3rd sg. | cacūminat | cacūminābat | cacūminābit | cacūmināvit | cacūmināverat cacūminārat | cacūmināverit cacūminārit |
| 1st pl. | cacūmināmus | cacūminābāmus | cacūminābimus | cacūmināvimus | cacūmināverāmus | cacūmināverimus cacūminārimus |
| 2nd pl. | cacūminātis | cacūminābātis | cacūminābitis | cacūmināvistis cacūmināstis | cacūmināverātis cacūminārātis | cacūmināveritis cacūmināritis |
| 3rd pl. | cacūminant | cacūminābant | cacūminābunt | cacūmināvērunt cacūmināvēre, cacūminārunt | cacūmināverant cacūminārant | cacūmināverint cacūminārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | cacūminem | cacūminārem | cacūmināverim cacūminārim | cacūmināvissem cacūmināssem |
| 2nd sg. | cacūminēs | cacūminārēs | cacūmināverīs | cacūmināvissēs cacūmināssēs |
| 3rd sg. | cacūminet | cacūmināret | cacūmināverit cacūminārit | cacūmināvisset cacūmināsset |
| 1st pl. | cacūminēmus | cacūminārēmus | cacūmināverīmus cacūminārīmus | cacūmināvissēmus cacūmināssēmus |
| 2nd pl. | cacūminētis | cacūminārētis | cacūmināverītis cacūminārītis | cacūmināvissētis cacūmināssētis |
| 3rd pl. | cacūminent | cacūminārent | cacūmināverint cacūminārint | cacūmināvissent cacūmināssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | cacūminor | cacūminābar | cacūminābor |
| 2nd sg. | cacūmināris cacūmināre | cacūminābāris cacūminābāre | cacūmināberis cacūminābere |
| 3rd sg. | cacūminātur | cacūminābātur | cacūminābitur |
| 1st pl. | cacūmināmur | cacūminābāmur | cacūminābimur |
| 2nd pl. | cacūmināminī | cacūminābāminī | cacūminābiminī |
| 3rd pl. | cacūminantur | cacūminābantur | cacūminābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | cacūminer | cacūminārer |
| 2nd sg. | cacūminēris cacūminēre | cacūminārēris cacūminārēre |
| 3rd sg. | cacūminētur | cacūminārētur |
| 1st pl. | cacūminēmur | cacūminārēmur |
| 2nd pl. | cacūminēminī | cacūminārēminī |
| 3rd pl. | cacūminentur | cacūminārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | cacūminā | cacūmināre |
| pres. 2nd pl. | cacūmināte | cacūmināminī |
| fut. 2nd sg. | cacūminātō | cacūminātor |
| fut. 3rd sg. | cacūminātō | cacūminātor |
| fut. 2nd pl. | cacūminātōte | — |
| fut. 3rd pl. | cacūminantō | cacūminantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | cacūmināre | cacūminārī |
| perfect infinitive | cacūmināvisse cacūmināsse | cacūminātum esse |
| future infinitive | cacūminātūrum esse | cacūminātum īrī |
| present participle | cacūmināns | — |
| perfect participle | — | cacūminātus cacūmināta, cacūminātā, cacūminātae, cacūminātam, cacūminātārum, cacūminātās, cacūminātī, cacūminātōrum, cacūminātōs |
| future participle | cacūminātūrus cacūminātūra, cacūminātūrā, cacūminātūrae, cacūminātūram, cacūminātūrārum, cacūminātūrās, cacūminātūre, cacūminātūrī, cacūminātūrīs, cacūminātūrō, cacūminātūrōrum, cacūminātūrōs, cacūminātūrum | cacūminandus cacūminanda, cacūminandā, cacūminandae, cacūminandam, cacūminandārum, cacūminandās, cacūminande, cacūminandīs, cacūminandōrum, cacūminandōs |
gerundcacūminandī, cacūminandō, cacūminandumsupinecacūminātum, cacūminātū
căcūmĭno, āvi, ātum, 1, v. a. cacumen,
I. to point, make pointed (prob. formed by Ovid):
summas cacuminat aures, Ov. M. 3, 195: saxoque cacuminat ensem, Sid. Carm. 7, 414: ova cacuminata, Plin. 10, 52, 74, § 145: apex in conum cacuminatus, Sid. Ep. 2, 2.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
cacūminō —, —, āre
cacumen, to make pointed, sharpen: summas aurīs, O.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin cacūminō From cacūmen + -ō.
In English words that came into English from cacūminō
- cacuminatecacūmen