verbfirst conjugation
assolō
assolō (present infinitive assolāre, perfect active assolāvī, supine assolātum)
Classical[ˈas.sɔ.ɫoː]Ecclesiastical[ˈas.so.lo]
Meaning
- transitiveto level to the ground, destroy, raze
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | assolō | assolābam | assolābō | assolāvī | assolāveram | assolāverō assolārō |
| 2nd sg. | assolās | assolābās | assolābis | assolāvistī assolāstī | assolāverās assolārās | assolāveris |
| 3rd sg. | assolat | assolābat | assolābit | assolāvit | assolāverat assolārat | assolāverit assolārit |
| 1st pl. | assolāmus | assolābāmus | assolābimus | assolāvimus | assolāverāmus | assolāverimus assolārimus |
| 2nd pl. | assolātis | assolābātis | assolābitis | assolāvistis assolāstis | assolāverātis assolārātis | assolāveritis assolāritis |
| 3rd pl. | assolant | assolābant | assolābunt | assolāvērunt assolāvēre, assolārunt | assolāverant assolārant | assolāverint assolārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | assolem | assolārem | assolāverim assolārim | assolāvissem assolāssem |
| 2nd sg. | assolēs | assolārēs | assolāverīs | assolāvissēs assolāssēs |
| 3rd sg. | assolet | assolāret | assolāverit assolārit | assolāvisset assolāsset |
| 1st pl. | assolēmus | assolārēmus | assolāverīmus assolārīmus | assolāvissēmus assolāssēmus |
| 2nd pl. | assolētis | assolārētis | assolāverītis assolārītis | assolāvissētis assolāssētis |
| 3rd pl. | assolent | assolārent | assolāverint assolārint | assolāvissent assolāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | assolor | assolābar | assolābor |
| 2nd sg. | assolāris assolāre | assolābāris assolābāre | assolāberis assolābere |
| 3rd sg. | assolātur | assolābātur | assolābitur |
| 1st pl. | assolāmur | assolābāmur | assolābimur |
| 2nd pl. | assolāminī | assolābāminī | assolābiminī |
| 3rd pl. | assolantur | assolābantur | assolābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | assoler | assolārer |
| 2nd sg. | assolēris assolēre | assolārēris assolārēre |
| 3rd sg. | assolētur | assolārētur |
| 1st pl. | assolēmur | assolārēmur |
| 2nd pl. | assolēminī | assolārēminī |
| 3rd pl. | assolentur | assolārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | assolā | assolāre |
| pres. 2nd pl. | assolāte | assolāminī |
| fut. 2nd sg. | assolātō | assolātor |
| fut. 3rd sg. | assolātō | assolātor |
| fut. 2nd pl. | assolātōte | — |
| fut. 3rd pl. | assolantō | assolantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | assolāre | assolārī |
| perfect infinitive | assolāvisse assolāsse | assolātum esse |
| future infinitive | assolātūrum esse | assolātum īrī |
| present participle | assolāns | — |
| perfect participle | — | assolātus assolāta, assolātā, assolātae, assolātam, assolātārum, assolātās, assolātī, assolātōrum, assolātōs |
| future participle | assolātūrus assolātūra, assolātūrā, assolātūrae, assolātūram, assolātūrārum, assolātūrās, assolātūre, assolātūrī, assolātūrīs, assolātūrō, assolātūrōrum, assolātūrōs, assolātūrum | assolandus assolanda, assolandā, assolandae, assolandam, assolandārum, assolandās, assolande, assolandīs, assolandōrum, assolandōs |
gerundassolandī, assolandō, assolandumsupineassolātum, assolātū
as-sŏlo (ads-), āvi, 1, v. a. ad-solum,
I. to level to the ground, to destroy, Tert. ad Nat. 1, 10 fin.
Origins
- Proto-Indo-European*h₂éd
- Proto-Italic*ad
- Proto-Italic*ad-
- Latinassolō
Latin solum Latin assolō From ad- + solum (“bottom, ground”).
Descendants
- Catalanassolar
- Portugueseassolar
- Spanishasolar
- Galicianasolar