LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
verbfirst conjugation

assō

assō (present infinitive assāre, perfect active assāvī, supine assātum)
Classical[ˈas.soː]Ecclesiastical[ˈas.so]

Meaning

  1. transitiveto roast, broil

Latīnē defined in Latin in our graded readers

Conjugation conjugation 1

active indicative
formpresentimperfectfutureperfectpluperfectfut. perfect
1st sg.assōassābamassābōassāvīassāveramassāverō
assārō
2nd sg.assāsassābāsassābisassāvistī
assāstī
assāverās
assārās
assāveris
3rd sg.assatassābatassābitassāvitassāverat
assārat
assāverit
assārit
1st pl.assāmusassābāmusassābimusassāvimusassāverāmusassāverimus
assārimus
2nd pl.assātisassābātisassābitisassāvistis
assāstis
assāverātis
assārātis
assāveritis
assāritis
3rd pl.assantassābantassābuntassāvērunt
assāvēre, assārunt
assāverant
assārant
assāverint
assārint
active subjunctive
active subjunctive
formpresentimperfectperfectpluperfect
1st sg.assemassāremassāverim
assārim
assāvissem
assāssem
2nd sg.assēsassārēsassāverīsassāvissēs
assāssēs
3rd sg.assetassāretassāverit
assārit
assāvisset
assāsset
1st pl.assēmusassārēmusassāverīmus
assārīmus
assāvissēmus
assāssēmus
2nd pl.assētisassārētisassāverītis
assārītis
assāvissētis
assāssētis
3rd pl.assentassārentassāverint
assārint
assāvissent
assāssent
passive indicative
passive indicative
formpresentimperfectfuture
1st sg.assorassābarassābor
2nd sg.assāris
assāre
assābāris
assābāre
assāberis
assābere
3rd sg.assāturassābāturassābitur
1st pl.assāmurassābāmurassābimur
2nd pl.assāminīassābāminīassābiminī
3rd pl.assanturassābanturassābuntur
passive subjunctive
passive subjunctive
formpresentimperfect
1st sg.asserassārer
2nd sg.assēris
assēre
assārēris
assārēre
3rd sg.assēturassārētur
1st pl.assēmurassārēmur
2nd pl.assēminīassārēminī
3rd pl.assenturassārentur
imperative
imperative
formactivepassive
pres. 2nd sg.assāassāre
pres. 2nd pl.assāteassāminī
fut. 2nd sg.assātōassātor
fut. 3rd sg.assātōassātor
fut. 2nd pl.assātōte—
fut. 3rd pl.assantōassantor
infinitives & participles
infinitives & participles
formactivepassive
present infinitiveassāreassārī
perfect infinitiveassāvisse
assāsse
assātum esse
future infinitiveassātūrum esseassātum īrī
present participleassāns—
perfect participle—assātus
assāta, assātā, assātae, assātam, assātārum, assātās, assātī, assātōrum, assātōs
future participleassātūrus
assātūra, assātūrā, assātūrae, assātūram, assātūrārum, assātūrās, assātūre, assātūrī, assātūrīs, assātūrō, assātūrōrum, assātūrōs, assātūrum
assandus
assanda, assandā, assandae, assandam, assandārum, assandās, assande, assandīs, assandōrum, assandōs
gerundassandī, assandō, assandumsupineassātum, assātū

asso, āvi, 1, v. a. assus,
I. to roast, broil (late Lat.): assari, App. M. 2, p. 119, 12: assaverunt Phase super ignem, Vulg. 2 Par. 35, 13: assavit carnes ejus, ib. Tob. 6, 6: jecur, Apic. 2, 1.

Origins

  1. Proto-Indo-European*h₂ed-
  2. Proto-Indo-European*h₂dtós
  3. Proto-Italic*assos
  4. Latinassō

Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin assō From assus (“roasted”) + -ō.

Descendants
  • Italianassare
  • Italianrassare
  • Portugueseassar
  • Spanishasar
  • Asturianasar
  • Galicianasar

Quick answers

What does assō mean in Latin?
assō, a verb, means “to roast, broil”.
What are the principal parts of assō?
assō, assāre, assāvī, assātum (first conjugation).
How do you pronounce assō?
In classical Latin, [ˈas.soː]; in ecclesiastical (church) Latin, [ˈas.so].
Where does assō come from?
Proto-Indo-European *h₂ed- → Proto-Indo-European *h₂dtós → Proto-Italic *assos → Latin assō.