noun · femininethird declension
arduitās
arduitās f (genitive arduitātis)
Classical[arˈdu.ɪ.taːs]Ecclesiastical[arˈduː.i.tas]
Meaning
- Classical Latinsteepness (state or quality of being steep)
- Medieval Latineminence, importance, prominence
- Medieval Latinarduity, arduousness, difficulty
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | arduitās | arduitātēs |
| genitive | arduitātis | arduitātum |
| dative | arduitātī | arduitātibus |
| accusative | arduitātem | arduitātēs |
| ablative | arduitāte | arduitātibus |
| vocative | arduitās | arduitātēs |
ardŭĭtas, ātis, f. arduus,
I. steepness:
montium arduitas, Varr. R. R. 2, 10, 3.Origins
Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin arduitās From arduus + -tās.
Descendants
- Catalanarduïtat
- Englisharduity
- Frencharduité
- Italianarduità
- Portuguesearduidade
- Spanisharduidad
In English words that came into English from arduitās
- arduityarduitās