adjectivefirst/second-declension adjective
arbustīvus
arbustīvus (feminine arbustīva, neuter arbustīvum)
Classical[ar.bʊsˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[ar.busˈtiː.vus]
Meaning
- adjectiveplanted with trees
- adjectivebound or fastened to a tree
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | arbustīvus | arbustīva | arbustīvum |
| genitive | arbustīvī | arbustīvae | arbustīvī |
| dative | arbustīvō | arbustīvae | arbustīvō |
| accusative | arbustīvum | arbustīvam | arbustīvum |
| ablative | arbustīvō | arbustīvā | arbustīvō |
| vocative | arbustīve | arbustīva | arbustīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | arbustīvī | arbustīvae | arbustīva |
| genitive | arbustīvōrum | arbustīvārum | arbustīvōrum |
| dative | arbustīvīs | arbustīvīs | arbustīvīs |
| accusative | arbustīvōs | arbustīvās | arbustīva |
| ablative | arbustīvīs | arbustīvīs | arbustīvīs |
| vocative | arbustīvī | arbustīvae | arbustīva |
arbustīvus, a, um, adj. arbustum (only in Col.).
I. Planted with trees:
locus, Col. 3, 13, 6.—II. Bound or fastened to a tree:
vitis, Col. 4, 1, 8; id. Arb. 4, 1; 16, 4: positio, id. 4, 1, 6: arbusti Aminei urna, id. 12, 41, 2: genus musti, id. 12, 41, 1.Origins
From arbustus (“planted with trees”) or arbustum (“orchard”) + -īvus.
Descendants
- Catalanarbustiu
- Englisharbustive
- Frencharbustif
- Italianarbustivo
- Portuguesearbustivo
- Spanisharbustivo
- Galicianarbustivo
In English words that came into English from arbustīvus
- arbustivearbustīvus