verbfirst conjugation, no passive
aerūginō
aerūginō (present infinitive aerūgināre, perfect active aerūgināvī, supine aerūginātum)
Classical[ae̯ˈruː.ɡɪ.noː]Ecclesiastical[eˈruː.d͡ʒi.no]
Meaning
- to become rusty or cankered
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | aerūginō | aerūginābam | aerūginābō | aerūgināvī | aerūgināveram | aerūgināverō |
| 2nd sg. | aerūginās | aerūginābās | aerūginābis | aerūgināvistī | aerūgināverās | aerūgināveris |
| 3rd sg. | aerūginat | aerūginābat | aerūginābit | aerūgināvit | aerūgināverat | aerūgināverit |
| 1st pl. | aerūgināmus | aerūginābāmus | aerūginābimus | aerūgināvimus | aerūgināverāmus | aerūgināverimus |
| 2nd pl. | aerūginātis | aerūginābātis | aerūginābitis | aerūgināvistis | aerūgināverātis | aerūgināveritis |
| 3rd pl. | aerūginant | aerūginābant | aerūginābunt | aerūgināvērunt aerūgināvēre | aerūgināverant | aerūgināverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | aerūginem | aerūginārem | aerūgināverim | aerūgināvissem |
| 2nd sg. | aerūginēs | aerūginārēs | aerūgināverīs | aerūgināvissēs |
| 3rd sg. | aerūginet | aerūgināret | aerūgināverit | aerūgināvisset |
| 1st pl. | aerūginēmus | aerūginārēmus | aerūgināverīmus | aerūgināvissēmus |
| 2nd pl. | aerūginētis | aerūginārētis | aerūgināverītis | aerūgināvissētis |
| 3rd pl. | aerūginent | aerūginārent | aerūgināverint | aerūgināvissent |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | aerūginā | — |
| pres. 2nd pl. | aerūgināte | — |
| fut. 2nd sg. | aerūginātō | — |
| fut. 3rd sg. | aerūginātō | — |
| fut. 2nd pl. | aerūginātōte | — |
| fut. 3rd pl. | aerūginantō | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | aerūgināre | — |
| perfect infinitive | aerūgināvisse | — |
| future infinitive | aerūginātūrum esse | — |
| present participle | aerūgināns | — |
| future participle | aerūginātūrus aerūginātūra, aerūginātūrā, aerūginātūrae, aerūginātūram, aerūginātūrārum, aerūginātūrās, aerūginātūre, aerūginātūrī, aerūginātūrīs, aerūginātūrō, aerūginātūrōrum, aerūginātūrōs, aerūginātūrum | — |
gerundaerūginandī, aerūginandō, aerūginandumsupineaerūginātum, aerūginātū
aerūgĭno, avi, atum, 1, v. n. aerugo,
I. to become rusty, cankered (eccl.):
aurum et argentum vestrum aeruginavit, Vulg. Jac. 5, 3.—II. Trop.:
sicut aeramentum, aeruginat nequitia illius, Vulg. Eccli. 12, 10.Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin aerūginō From aerūgō (“rust of copper, verdigris”) + -ō.
Descendants
- Sardinianarruinai
- Sardinianarruginare
- Sardinianarrughinzare
- Sardinianruinzare
- Sardinianaruinzare
- Sardinianroghinare