LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

abūsīvus

abūsīvus (feminine abūsīva, neuter abūsīvum)
Classical[a.buːˈsiː.wʊs]Ecclesiastical[a.buˈs̬iː.vus]

Meaning

  1. adjectivemisused

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeabūsīvusabūsīvaabūsīvum
genitiveabūsīvīabūsīvaeabūsīvī
dativeabūsīvōabūsīvaeabūsīvō
accusativeabūsīvumabūsīvamabūsīvum
ablativeabūsīvōabūsīvāabūsīvō
vocativeabūsīveabūsīvaabūsīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeabūsīvīabūsīvaeabūsīva
genitiveabūsīvōrumabūsīvārumabūsīvōrum
dativeabūsīvīsabūsīvīsabūsīvīs
accusativeabūsīvōsabūsīvāsabūsīva
ablativeabūsīvīsabūsīvīsabūsīvīs
vocativeabūsīvīabūsīvaeabūsīva

ăbūsīvus, a, um, adj. abutor,
I. misapplied: appellatio, Auct. Pan. ad Const. 4.

Origins

From abūtor (“to waste, squander; misuse”) + īvus.

Descendants
  • Englishabusive
  • Frenchabusif
  • Catalanabusiufrom Old Occitan abusiu
  • Occitanabusiufrom Old Occitan abusiu
  • Portugueseabusivofrom Old Galician-Portuguese abusivo
  • Romanianabuziv
  • Spanishabusivo
  • Galicianabusivofrom Old Galician-Portuguese abusivo

Quick answers

What does abūsīvus mean in Latin?
abūsīvus, a adjective, means “misused”.
How do you pronounce abūsīvus?
In classical Latin, [a.buːˈsiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [a.buˈs̬iː.vus].