verbfirst conjugation, deponent
vulpīnor
vulpīnor (present infinitive vulpīnārī, perfect active vulpīnātus sum)
Classical[wʊɫˈpiː.nɔr]Ecclesiastical[vulˈpiː.nor]
Meaning
- deponentto be sly as a fox
- deponentto play the fox
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vulpīnor | vulpīnābar | vulpīnābor | — | — | — |
| 2nd sg. | vulpīnāris vulpīnāre | vulpīnābāris vulpīnābāre | vulpīnāberis vulpīnābere | — | — | — |
| 3rd sg. | vulpīnātur | vulpīnābātur | vulpīnābitur | — | — | — |
| 1st pl. | vulpīnāmur | vulpīnābāmur | vulpīnābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | vulpīnāminī | vulpīnābāminī | vulpīnābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | vulpīnantur | vulpīnābantur | vulpīnābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vulpīner | vulpīnārer | — | — |
| 2nd sg. | vulpīnēris vulpīnēre | vulpīnārēris vulpīnārēre | — | — |
| 3rd sg. | vulpīnētur | vulpīnārētur | — | — |
| 1st pl. | vulpīnēmur | vulpīnārēmur | — | — |
| 2nd pl. | vulpīnēminī | vulpīnārēminī | — | — |
| 3rd pl. | vulpīnentur | vulpīnārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | vulpīnāre | — |
| pres. 2nd pl. | vulpīnāminī | — |
| fut. 2nd sg. | vulpīnātor | — |
| fut. 3rd sg. | vulpīnātor | — |
| fut. 3rd pl. | vulpīnantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | vulpīnārī | — |
| perfect infinitive | vulpīnātum esse | — |
| future infinitive | vulpīnātūrum esse | — |
| present participle | vulpīnāns | — |
| perfect participle | vulpīnātus vulpīnāta, vulpīnātā, vulpīnātae, vulpīnātam, vulpīnātārum, vulpīnātās, vulpīnāte, vulpīnātī, vulpīnātīs, vulpīnātō, vulpīnātōrum, vulpīnātōs | — |
| future participle | vulpīnātūrus vulpīnātūra, vulpīnātūrā, vulpīnātūrae, vulpīnātūram, vulpīnātūrārum, vulpīnātūrās, vulpīnātūre, vulpīnātūrī, vulpīnātūrīs, vulpīnātūrō, vulpīnātūrōrum, vulpīnātūrōs, vulpīnātūrum | vulpīnandus vulpīnanda, vulpīnandā, vulpīnandae, vulpīnandam, vulpīnandārum, vulpīnandās, vulpīnande, vulpīnandīs, vulpīnandōrum, vulpīnandōs |
gerundvulpīnandī, vulpīnandō, vulpīnandumsupinevulpīnātum, vulpīnātū
vulpīnor (volp-), āri,
I. v. dep. n. [vulpinus], to play the fox, be sly as a fox (anteand post-class.), Varr. ap. Non. p. 46, 26; App. M. 3, p. 139, 5.
Origins
- Proto-Indo-European*h₂wl̥p-i-s
- Proto-Italic*wolpis
- Latinvulpīnor
Latin vulpēs Proto-Indo-European *-nós Proto-Indo-European *-iHnos Proto-Italic *-īnos Latin -īnus Latin vulpīnus Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -or Latin vulpīnor From vulpīnus + -or.