adjectivefirst/second-declension adjective
vulgātus1
vulgātus (feminine vulgāta, neuter vulgātum, comparative vulgātior, superlative vulgātissimus, adverb vulgātē)
Classical[wʊɫˈɡaː.tʊs]Ecclesiastical[vulˈɡaː.tus]
Meaning
- adjectivecommonly known, notorious
- adjectiveordinary, usual
- adjectivederogatorygiven to the public, common
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | vulgātus | vulgāta | vulgātum |
| genitive | vulgātī | vulgātae | vulgātī |
| dative | vulgātō | vulgātae | vulgātō |
| accusative | vulgātum | vulgātam | vulgātum |
| ablative | vulgātō | vulgātā | vulgātō |
| vocative | vulgāte | vulgāta | vulgātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | vulgātī | vulgātae | vulgāta |
| genitive | vulgātōrum | vulgātārum | vulgātōrum |
| dative | vulgātīs | vulgātīs | vulgātīs |
| accusative | vulgātōs | vulgātās | vulgāta |
| ablative | vulgātīs | vulgātīs | vulgātīs |
| vocative | vulgātī | vulgātae | vulgāta |
vulgātus (volg-), a, um, Part. and P. a. of 2. vulgo.
Origins
Perfect passive participle of vulgō (“to broadcast, make known”).
Descendants
- Catalanvulgate
- Englishvulgate
- Frenchvulgate
- Germanvulgatefrom French vulgate
- Italianvulgate
- Romanianvulgate
- Spanishvulgata
- Danishvulgatfrom French vulgate
- Dutchvulgaatfrom French vulgate
- Swedishvulgata