noun · femininethird declension
vorātrīx
vorātrīx f (genitive vorātrīcis, masculine vorātor)
Classical[wɔˈraː.triːks]Ecclesiastical[voˈraː.triks]
Meaning
- Late Latindevourer (female)
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | vorātrīx | vorātrīcēs |
| genitive | vorātrīcis | vorātrīcum |
| dative | vorātrīcī | vorātrīcibus |
| accusative | vorātrīcem | vorātrīcēs |
| ablative | vorātrīce | vorātrīcibus |
| vocative | vorātrīx | vorātrīcēs |
Origins
From vorō, vorātum (“to devour”, verb) + -trīx f (“-ess”, agentive suffix).
Descendants
- Italianvoratrice