verbfirst conjugation, deponent
vīcīnor
vīcīnor (present infinitive vīcīnārī, perfect active vīcīnātus sum)
Classical[wiːˈkiː.nɔr]Ecclesiastical[viˈt͡ʃiː.nor]
Meaning
- Late Latindeponentto be neighboring, to be near
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vīcīnor | vīcīnābar | vīcīnābor | — | — | — |
| 2nd sg. | vīcīnāris vīcīnāre | vīcīnābāris vīcīnābāre | vīcīnāberis vīcīnābere | — | — | — |
| 3rd sg. | vīcīnātur | vīcīnābātur | vīcīnābitur | — | — | — |
| 1st pl. | vīcīnāmur | vīcīnābāmur | vīcīnābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | vīcīnāminī | vīcīnābāminī | vīcīnābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | vīcīnantur | vīcīnābantur | vīcīnābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vīcīner | vīcīnārer | — | — |
| 2nd sg. | vīcīnēris vīcīnēre | vīcīnārēris vīcīnārēre | — | — |
| 3rd sg. | vīcīnētur | vīcīnārētur | — | — |
| 1st pl. | vīcīnēmur | vīcīnārēmur | — | — |
| 2nd pl. | vīcīnēminī | vīcīnārēminī | — | — |
| 3rd pl. | vīcīnentur | vīcīnārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | vīcīnāre | — |
| pres. 2nd pl. | vīcīnāminī | — |
| fut. 2nd sg. | vīcīnātor | — |
| fut. 3rd sg. | vīcīnātor | — |
| fut. 3rd pl. | vīcīnantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | vīcīnārī | — |
| perfect infinitive | vīcīnātum esse | — |
| future infinitive | vīcīnātūrum esse | — |
| present participle | vīcīnāns vīcīnante, vīcīnantem, vīcīnantēs, vīcīnantī, vīcīnantia, vīcīnantibus, vīcīnantis, vīcīnantīs, vīcīnantium | — |
| perfect participle | vīcīnātus vīcīnāta, vīcīnātā, vīcīnātae, vīcīnātam, vīcīnātārum, vīcīnātās, vīcīnāte, vīcīnātī, vīcīnātīs, vīcīnātō, vīcīnātōrum, vīcīnātōs | — |
| future participle | vīcīnātūrus vīcīnātūra, vīcīnātūrā, vīcīnātūrae, vīcīnātūram, vīcīnātūrārum, vīcīnātūrās, vīcīnātūre, vīcīnātūrī, vīcīnātūrīs, vīcīnātūrō, vīcīnātūrōrum, vīcīnātūrōs, vīcīnātūrum | vīcīnandus vīcīnanda, vīcīnandā, vīcīnandae, vīcīnandam, vīcīnandārum, vīcīnandās, vīcīnande, vīcīnandīs, vīcīnandōrum, vīcīnandōs |
gerundvīcīnandī, vīcīnandō, vīcīnandumsupinevīcīnātum, vīcīnātū
vīcīnor, ātus, 1, v. dep. id.,
I. to be neighboring, near (late Lat.), Sid. Ep. 2, 11; 6, 9; 7, 2:
vicinantia capiti loca, Cael. Aur. Acut. 2, 6, 27; 2, 16, 97; 2, 34, 181: plaustrum, Mart. Cap 6, § 608.Origins
From vīcus (“town, street, quarter”).
Descendants
- Italianvicinare