LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

vīcānus1

vīcānus (feminine vīcāna, neuter vīcānum)
Classical[wiːˈkaː.nʊs]Ecclesiastical[viˈkaː.nus]

Meaning

  1. adjectiverelationalvillage

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativevīcānusvīcānavīcānum
genitivevīcānīvīcānaevīcānī
dativevīcānōvīcānaevīcānō
accusativevīcānumvīcānamvīcānum
ablativevīcānōvīcānāvīcānō
vocativevīcānevīcānavīcānum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativevīcānīvīcānaevīcāna
genitivevīcānōrumvīcānārumvīcānōrum
dativevīcānīsvīcānīsvīcānīs
accusativevīcānōsvīcānāsvīcāna
ablativevīcānīsvīcānīsvīcānīs
vocativevīcānīvīcānaevīcāna

vīcānus (post-class. collat. form vī-cānĕus, Cod. Just. 11, 56), a, um, adj. vicus,
I. of or dwelling in a village.
I. Adj.: Tmolites ille vicanus, villager, Cic. Fl. 3, 8: haruspices, who go about from village to village, Enn. ap. Cic. Div. 1, 58, 132.—
II. Subst.: vīcāni, ōrum, m., villagers, peasants, rustics, Liv. 38, 30, 8; Cod. Just. 11, 56.

Origins

Proto-Indo-European *-nós Proto-Italic *-nos Proto-Italic *-ānos Latin -ānus Latin vīcānus From vīcus + -ānus.

noun · masculinesecond declension
vīcānus2
vīcānus m (genitive vīcānī)
Classical[wiːˈkaː.nʊs]Ecclesiastical[viˈkaː.nus]

Meaning

  1. in pluralvillager, peasant

Declension

declension
formsingularplural
nominativevīcānusvīcānī
genitivevīcānīvīcānōrum
dativevīcānōvīcānīs
accusativevīcānumvīcānōs
ablativevīcānōvīcānīs
vocativevīcānevīcānī

Origins

Proto-Indo-European *-nós Proto-Italic *-nos Proto-Italic *-ānos Latin -ānus Latin vīcānus From vīcus + -ānus.

Quick answers

What does vīcānus mean in Latin?
vīcānus, a adjective, means “village”.
How do you pronounce vīcānus?
In classical Latin, [wiːˈkaː.nʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [viˈkaː.nus].