What does vēnālicius mean in Latin?

vēnālicius, a adjective, means “for sale”.

How do you pronounce vēnālicius?

In classical Latin, [weː.naːˈlɪ.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ve.naˈliː.t͡ʃi.us].

adjectivefirst/second-declension adjective

vēnālicius (feminine vēnālicia, neuter vēnālicium)

Classical[weː.naːˈlɪ.ki.ʊs]Ecclesiastical[ve.naˈliː.t͡ʃi.us]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	vēnālicius	vēnālicia	vēnālicium
genitive	vēnāliciī	vēnāliciae	vēnāliciī
dative	vēnāliciō	vēnāliciae	vēnāliciō
accusative	vēnālicium	vēnāliciam	vēnālicium
ablative	vēnāliciō	vēnāliciā	vēnāliciō
vocative	vēnālicie	vēnālicia	vēnālicium

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	vēnāliciī	vēnāliciae	vēnālicia
genitive	vēnāliciōrum	vēnāliciārum	vēnāliciōrum
dative	vēnāliciīs	vēnāliciīs	vēnāliciīs
accusative	vēnāliciōs	vēnāliciās	vēnālicia
ablative	vēnāliciīs	vēnāliciīs	vēnāliciīs
vocative	vēnāliciī	vēnāliciae	vēnālicia

vēnālīcĭus or -tĭus, a, um, adj. venalis,

I. of or belonging to selling, for sale.

I. In gen.

A. Adj.: jumenta, Petr. 76. —

B. Subst.: vēnālīcĭum, ii, n., taxes on sales, Cod. Just. 12, 19, 4.—

II. In partic., of or belonging to slave-selling.

A. Adj.: familiae, i. e. young slaves exposed for sale, Suet. Aug. 42; so, greges, Plin. 35, 18, 58, § 201.—

B. Substt.

1. vēnālīcĭus, ii, m., a slave-dealer, Cic. Or. 70, 232; Plin. 21, 26, 97, § 170; Suet. Rhet. 1.—

2. vēnā-līcĭum, ii, n.

a. Slave-selling, Dig. 21, 1, 65; Petr. 29; Inscr. Orell. 3023 and 4777.—

b. Plur., concr., young slaves, Dig. 28, 8, 5.

From vēnālis + -icius.

noun · masculinesecond declension

vēnālicius²

vēnālicius m (genitive vēnāliciī or vēnālicī)

Classical[weː.naːˈlɪ.ki.ʊs]Ecclesiastical[ve.naˈliː.t͡ʃi.us]

From vēnālis + -icius.