verbfirst conjugation, deponent
vēlitor
vēlitor (present infinitive vēlitārī, perfect active vēlitātus sum)
Classical[ˈweː.lɪ.tɔr]Ecclesiastical[ˈvɛː.li.tor]
Meaning
- deponentto skirmish
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vēlitor | vēlitābar | vēlitābor | — | — | — |
| 2nd sg. | vēlitāris vēlitāre | vēlitābāris vēlitābāre | vēlitāberis vēlitābere | — | — | — |
| 3rd sg. | vēlitātur | vēlitābātur | vēlitābitur | — | — | — |
| 1st pl. | vēlitāmur | vēlitābāmur | vēlitābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | vēlitāminī | vēlitābāminī | vēlitābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | vēlitantur | vēlitābantur | vēlitābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vēliter | vēlitārer | — | — |
| 2nd sg. | vēlitēris vēlitēre | vēlitārēris vēlitārēre | — | — |
| 3rd sg. | vēlitētur | vēlitārētur | — | — |
| 1st pl. | vēlitēmur | vēlitārēmur | — | — |
| 2nd pl. | vēlitēminī | vēlitārēminī | — | — |
| 3rd pl. | vēlitentur | vēlitārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | vēlitāre | — |
| pres. 2nd pl. | vēlitāminī | — |
| fut. 2nd sg. | vēlitātor | — |
| fut. 3rd sg. | vēlitātor | — |
| fut. 3rd pl. | vēlitantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | vēlitārī | — |
| perfect infinitive | vēlitātum esse | — |
| future infinitive | vēlitātūrum esse | — |
| present participle | vēlitāns | — |
| perfect participle | vēlitātus vēlitāta, vēlitātā, vēlitātae, vēlitātam, vēlitātārum, vēlitātās, vēlitāte, vēlitātī, vēlitātīs, vēlitātō, vēlitātōrum, vēlitātōs | — |
| future participle | vēlitātūrus vēlitātūra, vēlitātūrā, vēlitātūrae, vēlitātūram, vēlitātūrārum, vēlitātūrās, vēlitātūre, vēlitātūrī, vēlitātūrīs, vēlitātūrō, vēlitātūrōrum, vēlitātūrōs, vēlitātūrum | vēlitandus vēlitanda, vēlitandā, vēlitandae, vēlitandam, vēlitandārum, vēlitandās, vēlitande, vēlitandīs, vēlitandōrum, vēlitandōs |
gerundvēlitandī, vēlitandō, vēlitandumsupinevēlitātum, vēlitātū
vēlĭtor, ātus, 1,
I. v. dep. n. [veles], to fight like the velites or light troops, to skirmish (ante- and post-Aug.).
I. Lit.:
in eum lapidibus crebris, App. M. 9, p. 234, 25: equus postremis calcibus, id. ib. 7, p. 195, 12.—In mal. part.: primis Veneris proeliis, App. M. 5, p. 168, 6.—II. Trop.:
tunc saga illa primis adhuc armis disciplinae suae velitatur, i. e. makes the first attempt, essays, App. M. 9, p. 230: contra aliquem scurrilibus jocis, id. ib. 8, p. 213, 11: calumniis in aliquem, id. Mag. p. 274: nescio quid vos velitati estis inter vos duo, i. e. have wrangled, Plaut. Men. 5, 2, 28: adversus impudentes et improbos in maledictis (with decertare convicio), Gell. 6, 11, 1: periculum alicui, to threaten with danger, App. M. 5, p. 164.Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -or Latin vēlitor From vēles + -or.