verbfirst conjugation
vāstō
vāstō (present infinitive vāstāre, perfect active vāstāvī, supine vāstātum)
Classical[ˈwaːs.toː]Ecclesiastical[ˈvas.to]
Meaning
- to devastate, destroy, ravage, lay waste
Catilīnam orbem terrae caede atque incendiīs vastāre cupientem nōs cōnsulēs perferēmus?
Catiline — [who] desires to lay waste the whole world with slaughter and fire — will we consuls tolerate [him]?63 BCE, Cicero, In Catilinam orationes 1.3
Latīnē defined in Latin in our graded readers
Choosing the right word Döderlein's Latin Synonyms
Vastare · Populari · Diripere · Agere ferre · Expilare · Spoliare · Peculari
1. Vastare (from ustus?) means to lay waste, from rage or from policy to destroy the property of an enemy, like πέρθειν, πορθεῖν; whereas populari, diripere, and agere ferre, to plunder for one’s own use; populari, on a great scale, for example, to lay waste all the crops, and drive off the herds; diripere, on a small scale, to break into the houses, and break open the closets; agere ferre includes both meanings, like ἄγειν καὶ φέρειν. 2. Spoliare and populari mean to plunder, in a state of open warfare; whereas expilare and peculari, depeculari, in a state of peace; expilare (ψιλόω) by open force; peculari (dimin. of πέκω) by fraud, and by secretly purloining the property of the state. Cic. Parad. vi. 1. Si socios spolias, ærarium expilas. (iv. 339.)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vāstō | vāstābam | vāstābō | vāstāvī | vāstāveram | vāstāverō vastārō |
| 2nd sg. | vāstās | vāstābās | vāstābis | vāstāvistī vastāstī | vāstāverās vastārās | vāstāveris |
| 3rd sg. | vāstat | vāstābat | vāstābit | vāstāvit | vāstāverat vastārat | vāstāverit vastārit |
| 1st pl. | vāstāmus | vāstābāmus | vāstābimus | vāstāvimus | vāstāverāmus | vāstāverimus vastārimus |
| 2nd pl. | vāstātis | vāstābātis | vāstābitis | vāstāvistis vastāstis | vāstāverātis vastārātis | vāstāveritis vastāritis |
| 3rd pl. | vāstant | vāstābant | vāstābunt | vāstāvērunt vāstāvēre, vastārunt | vāstāverant vastārant | vāstāverint vastārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | vāstem | vāstārem | vāstāverim vastārim | vāstāvissem vastāssem |
| 2nd sg. | vāstēs | vāstārēs | vāstāverīs | vāstāvissēs vastāssēs |
| 3rd sg. | vāstet | vāstāret | vāstāverit vastārit | vāstāvisset vastāsset |
| 1st pl. | vāstēmus | vāstārēmus | vāstāverīmus vastārīmus | vāstāvissēmus vastāssēmus |
| 2nd pl. | vāstētis | vāstārētis | vāstāverītis vastārītis | vāstāvissētis vastāssētis |
| 3rd pl. | vāstent | vāstārent | vāstāverint vastārint | vāstāvissent vastāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | vāstor | vāstābar | vāstābor |
| 2nd sg. | vāstāris vāstāre | vāstābāris vāstābāre | vāstāberis vāstābere |
| 3rd sg. | vāstātur | vāstābātur | vāstābitur |
| 1st pl. | vāstāmur | vāstābāmur | vāstābimur |
| 2nd pl. | vāstāminī | vāstābāminī | vāstābiminī |
| 3rd pl. | vāstantur | vāstābantur | vāstābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | vāster | vāstārer |
| 2nd sg. | vāstēris vāstēre | vāstārēris vāstārēre |
| 3rd sg. | vāstētur | vāstārētur |
| 1st pl. | vāstēmur | vāstārēmur |
| 2nd pl. | vāstēminī | vāstārēminī |
| 3rd pl. | vāstentur | vāstārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | vāstā | vāstāre |
| pres. 2nd pl. | vāstāte | vāstāminī |
| fut. 2nd sg. | vāstātō | vāstātor |
| fut. 3rd sg. | vāstātō | vāstātor |
| fut. 2nd pl. | vāstātōte | — |
| fut. 3rd pl. | vāstantō | vāstantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | vāstāre | vāstārī |
| perfect infinitive | vāstāvisse vastāsse | vāstātum esse |
| future infinitive | vāstātūrum esse | vāstātum īrī |
| present participle | vāstāns | — |
| perfect participle | — | vāstātus vāstāta, vāstātā, vāstātae, vāstātam, vāstātārum, vāstātās, vāstātī, vāstātōrum, vāstātōs |
| future participle | vāstātūrus vāstātūra, vāstātūrā, vāstātūrae, vāstātūram, vāstātūrārum, vāstātūrās, vāstātūre, vāstātūrī, vāstātūrīs, vāstātūrō, vāstātūrōrum, vāstātūrōs, vāstātūrum | vāstandus vāstanda, vāstandā, vāstandae, vāstandam, vāstandārum, vāstandās, vāstande, vāstandīs, vāstandōrum, vāstandōs |
gerundvāstandī, vāstandō, vāstandumsupinevāstātum, vāstātū
Phrases from Meissner's Latin Phrase-Book
- omnia ferro ignique, ferro atque igni or ferro flammaque vastare
- to ravage with fire and sword.
vasto, āvi, ātum, 1, v. a. id.; hence, Ital. guastar, and Fr. gāter,
I. to make empty or vacant, to leave untenanted or uninhabited, to desert.
I. Lit. (rare but class.):
lex erat lata de vastato ac relicto foro, Cic. Sest. 24, 53: vastati agri sunt, Liv. 3, 32, 2: venator vastata lustra fugit, i.e. destitute of game, Val. Fl. 1, 480: pati terram stirpium asperitate vastari, to lie waste or untilled, Cic. N. D. 2, 39, 99.—II. Transf., to empty or deprive of inhabitants, to lay waste, desolate, ravage, devastate; to ruin, destroy (the predom. signif. of the word; syn.: populor, vexo).
(a). Absol.:
cum equitatus liberius praedandi vastandique causā se in agros ejecerat, Caes. B. G. 5, 19.—(b). With acc.:
ipse ad vastandos depopulandosque fines Ambiorigis proficiscitur, Hirt. B. G. 8, 24: agros, Caes. B. G. 1, 11; Cat. 66, 12; Cic. Verr. 2, 3, 50, § 119 (with exinanire): Italiam (with diripere), id. Cat. 4, 6, 13: terram, id. N. D. 2, 39, 99: partem provinciae incursionibus, Caes. B. G. 5, 1: omnia caedibus, incendiis, ruinis, Hirt. B. G. 8, 25: omnia ferro ignique vastata, Liv. 7, 30, 15; 10, 12, 7: omnia (with invadere, polluere), Sall. J. 41, 9: omnia igni ferroque, Vell. 2, 110, 6: Tydides multā vastabat caede cruentus, Verg. A. 1, 471: omnia late vastant, id. G. 4, 16: fana Poenorum tumultu, Hor. C. 4, 4, 47: (zonae) vastantur frigore semper, Tib. 4, 1, 153: cuncta (panthera), Phaedr. 3, 2, 14: direpti vastatique classe, Tac. H. 2, 16: quos (Mardos) vastavit, id. A. 14, 23 fin.—Pass.: ipsi cultores arvaque maturis jam frugibus ut hostile solum vastabantur, Tac. H. 2, 87 fin.—With abl. of that which is destroyed or removed: et latos vastant cultoribus agros, Verg. A. 8, 8: agrosque viris annosaque vastant oppida, Stat. Th. 3, 576.—Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
vāstō āvī, ātus, āre
vastus, to make empty, deprive of occupants, desert, vacate, void, empty, lay waste, desolate, ravage, devastate, destroy: cum equitatus vastandi causā se in agros eiecerat, Cs.: Italiam: vastati agri sunt, L.: pati terram stirpium asperitate vastari, to lie waste: partem provinciae incursionibus, Cs.: Omnia late, V.: Poenorum tumultu Fana, H.: cultoribus agros, V.: cultores, Ta.—Fig.: ita conscientia mentem excitam vastabat, perplexed, S.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin vāstō From vāstus + -ō.
Descendants
- Catalangastar
- Englishvastate
- Englishwaste
- Frenchgâter
- Italianguastare
- Portuguesevastar
- Portuguesegastar
- Spanishgastar
- Piedmonteseguasté
- Piedmontesevasté