verbfirst conjugation
ūrīnō
ūrīnō (present infinitive ūrīnāre, perfect active ūrīnāvī, supine ūrīnātum)
Classical[uːˈriː.noː]Ecclesiastical[uˈriː.no]
Meaning
- to dive or plunge into water
sī quando enim nōs dēmersimus ut quī ūrīnantur, aut nihil superum aut obscūrē admodum cernimus [...]
106 BCE – 43 BCE, Cicero, Fragmenta 474.27 (apud Nonium Marcellum)urnae dictae, quod ūrīnant in aquā hauriendā ut ūrīnātor. ūrīnāre est mergī in aquam.
116 BCE – 27 BCE, Marcus Terentius Varro, De lingua latina 5.126 - Medieval Latinto urinate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūrīnō | ūrīnābam | ūrīnābō | ūrīnāvī | ūrīnāveram | ūrīnāverō |
| 2nd sg. | ūrīnās | ūrīnābās | ūrīnābis | ūrīnāvistī | ūrīnāverās | ūrīnāveris |
| 3rd sg. | ūrīnat | ūrīnābat | ūrīnābit | ūrīnāvit | ūrīnāverat | ūrīnāverit |
| 1st pl. | ūrīnāmus | ūrīnābāmus | ūrīnābimus | ūrīnāvimus | ūrīnāverāmus | ūrīnāverimus |
| 2nd pl. | ūrīnātis | ūrīnābātis | ūrīnābitis | ūrīnāvistis | ūrīnāverātis | ūrīnāveritis |
| 3rd pl. | ūrīnant | ūrīnābant | ūrīnābunt | ūrīnāvērunt ūrīnāvēre | ūrīnāverant | ūrīnāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūrīnem | ūrīnārem | ūrīnāverim | ūrīnāvissem |
| 2nd sg. | ūrīnēs | ūrīnārēs | ūrīnāverīs | ūrīnāvissēs |
| 3rd sg. | ūrīnet | ūrīnāret | ūrīnāverit | ūrīnāvisset |
| 1st pl. | ūrīnēmus | ūrīnārēmus | ūrīnāverīmus | ūrīnāvissēmus |
| 2nd pl. | ūrīnētis | ūrīnārētis | ūrīnāverītis | ūrīnāvissētis |
| 3rd pl. | ūrīnent | ūrīnārent | ūrīnāverint | ūrīnāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūrīnor | ūrīnābar | ūrīnābor |
| 2nd sg. | ūrīnāris ūrīnāre | ūrīnābāris ūrīnābāre | ūrīnāberis ūrīnābere |
| 3rd sg. | ūrīnātur | ūrīnābātur | ūrīnābitur |
| 1st pl. | ūrīnāmur | ūrīnābāmur | ūrīnābimur |
| 2nd pl. | ūrīnāminī | ūrīnābāminī | ūrīnābiminī |
| 3rd pl. | ūrīnantur | ūrīnābantur | ūrīnābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ūrīner | ūrīnārer |
| 2nd sg. | ūrīnēris ūrīnēre | ūrīnārēris ūrīnārēre |
| 3rd sg. | ūrīnētur | ūrīnārētur |
| 1st pl. | ūrīnēmur | ūrīnārēmur |
| 2nd pl. | ūrīnēminī | ūrīnārēminī |
| 3rd pl. | ūrīnentur | ūrīnārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ūrīnā | ūrīnāre |
| pres. 2nd pl. | ūrīnāte | ūrīnāminī |
| fut. 2nd sg. | ūrīnātō | ūrīnātor |
| fut. 3rd sg. | ūrīnātō | ūrīnātor |
| fut. 2nd pl. | ūrīnātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ūrīnantō | ūrīnantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ūrīnāre | ūrīnārī |
| perfect infinitive | ūrīnāvisse | ūrīnātum esse |
| future infinitive | ūrīnātūrum esse | ūrīnātum īrī |
| present participle | ūrīnāns | — |
| perfect participle | — | ūrīnātus |
| future participle | ūrīnātūrus | ūrīnandus ūrīnanda, ūrīnandā, ūrīnandae, ūrīnandam, ūrīnandārum, ūrīnandās, ūrīnande, ūrīnandīs, ūrīnandōrum, ūrīnandōs |
gerundūrīnandī, ūrīnandō, ūrīnandumsupineūrīnātum, ūrīnātū
ūrīno, āre, v. urinor.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin ūrīnō From ūrīna + -ō.
Descendants
- Catalanorinar
- Englishurine
- Englishurinate
- Frenchuriner
- Italianorinare
- Portugueseurinar
- Romanianurina
- Spanishorinar
- Asturianorinar
- Old Frenchoriner