verbfirst conjugation
ūmectō
ūmectō (present infinitive ūmectāre, perfect active ūmectāvī, supine ūmectātum)
Classical[uːˈmɛk.toː]Ecclesiastical[uˈmɛk.to]
Meaning
- to moisten or wet
- to weep
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūmectō | ūmectābam | ūmectābō | ūmectāvī | ūmectāveram | ūmectāverō ūmectārō |
| 2nd sg. | ūmectās | ūmectābās | ūmectābis | ūmectāvistī ūmectāstī | ūmectāverās ūmectārās | ūmectāveris |
| 3rd sg. | ūmectat | ūmectābat | ūmectābit | ūmectāvit | ūmectāverat ūmectārat | ūmectāverit ūmectārit |
| 1st pl. | ūmectāmus | ūmectābāmus | ūmectābimus | ūmectāvimus | ūmectāverāmus | ūmectāverimus ūmectārimus |
| 2nd pl. | ūmectātis | ūmectābātis | ūmectābitis | ūmectāvistis ūmectāstis | ūmectāverātis ūmectārātis | ūmectāveritis ūmectāritis |
| 3rd pl. | ūmectant | ūmectābant | ūmectābunt | ūmectāvērunt ūmectāvēre, ūmectārunt | ūmectāverant ūmectārant | ūmectāverint ūmectārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūmectem | ūmectārem | ūmectāverim ūmectārim | ūmectāvissem ūmectāssem |
| 2nd sg. | ūmectēs | ūmectārēs | ūmectāverīs | ūmectāvissēs ūmectāssēs |
| 3rd sg. | ūmectet | ūmectāret | ūmectāverit ūmectārit | ūmectāvisset ūmectāsset |
| 1st pl. | ūmectēmus | ūmectārēmus | ūmectāverīmus ūmectārīmus | ūmectāvissēmus ūmectāssēmus |
| 2nd pl. | ūmectētis | ūmectārētis | ūmectāverītis ūmectārītis | ūmectāvissētis ūmectāssētis |
| 3rd pl. | ūmectent | ūmectārent | ūmectāverint ūmectārint | ūmectāvissent ūmectāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | ūmector | ūmectābar | ūmectābor |
| 2nd sg. | ūmectāris ūmectāre | ūmectābāris ūmectābāre | ūmectāberis ūmectābere |
| 3rd sg. | ūmectātur | ūmectābātur | ūmectābitur |
| 1st pl. | ūmectāmur | ūmectābāmur | ūmectābimur |
| 2nd pl. | ūmectāminī | ūmectābāminī | ūmectābiminī |
| 3rd pl. | ūmectantur | ūmectābantur | ūmectābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | ūmecter | ūmectārer |
| 2nd sg. | ūmectēris ūmectēre | ūmectārēris ūmectārēre |
| 3rd sg. | ūmectētur | ūmectārētur |
| 1st pl. | ūmectēmur | ūmectārēmur |
| 2nd pl. | ūmectēminī | ūmectārēminī |
| 3rd pl. | ūmectentur | ūmectārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | ūmectā | ūmectāre |
| pres. 2nd pl. | ūmectāte | ūmectāminī |
| fut. 2nd sg. | ūmectātō | ūmectātor |
| fut. 3rd sg. | ūmectātō | ūmectātor |
| fut. 2nd pl. | ūmectātōte | — |
| fut. 3rd pl. | ūmectantō | ūmectantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | ūmectāre | ūmectārī |
| perfect infinitive | ūmectāvisse ūmectāsse | ūmectātum esse |
| future infinitive | ūmectātūrum esse | ūmectātum īrī |
| present participle | ūmectāns | — |
| perfect participle | — | ūmectātus ūmectāta, ūmectātā, ūmectātae, ūmectātam, ūmectātārum, ūmectātās, ūmectātī, ūmectātōrum, ūmectātōs |
| future participle | ūmectātūrus ūmectātūra, ūmectātūrā, ūmectātūrae, ūmectātūram, ūmectātūrārum, ūmectātūrās, ūmectātūre, ūmectātūrī, ūmectātūrīs, ūmectātūrō, ūmectātūrōrum, ūmectātūrōs, ūmectātūrum | ūmectandus ūmectanda, ūmectandā, ūmectandae, ūmectandam, ūmectandārum, ūmectandās, ūmectande, ūmectandīs, ūmectandōrum, ūmectandōs |
gerundūmectandī, ūmectandō, ūmectandumsupineūmectātum, ūmectātū
ūmecto (less correctly hū-), āvi, ātum, āre, 1, v. a. and n. umectus.
I. Act., to moisten, wet (poet. and in post-Aug. prose):
quā niger umectat flaventia culta Galaesus, waters, Verg. G. 4, 126: et sacer umectat fluvialia rura Capenas, Sil. 13, 85: statque umectata Vomano Adria, id. 8, 439: terras veneno, id. 3, 210: effigiem, id. 5, 5: et lacrimis salsis umectent ora genasque, Lucr. 1, 919; Verg. A. 1, 465; 11, 90; Ov. M. 9, 655: dum meus umectat flaventes Lucifer agros (rore), bedews, Claud. Rapt. Pros. 2, 121: ejus (agni) os pressis umectare papillis, Col. 7, 3, 17.—Poet.: (mulier) tenet assuetis umectans oscula labris, Lucr. 4, 1190.— II. Neutr., of the eyes, to be moist, tearful, to weep:
ardent (oculi), intenduntur, umectant, conivent, Plin. 11, 37, 54, § 145; 10, 3, 3, § 10.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
ūmectō (not hū-), —, —, āre
umectus, moist, to moisten, wet : lacrimarum gramina rivo, O.: umectat culta Galaesus, waters , V.
Origins
Related to ūmēo (“be moist or wet”), from Proto-Italic *ūmo- (“wet”), of uncertain origin (see more in ūmēo).
Descendants
- Italianumettare
In English words that came into English from ūmectō
- humectantūmectāns
- humectatehumectātus