adjectivefirst/second-declension adjective
trispīnōsus
trispīnōsus (feminine trispīnōsa, neuter trispīnōsum)
Classical[trɪs.piːˈnoː.sʊs]Ecclesiastical[tris.piˈnɔː.s̬us]
Meaning
- New Latinadjectivehaving three spines or thorns
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | trispīnōsus | trispīnōsa | trispīnōsum |
| genitive | trispīnōsī | trispīnōsae | trispīnōsī |
| dative | trispīnōsō | trispīnōsae | trispīnōsō |
| accusative | trispīnōsum | trispīnōsam | trispīnōsum |
| ablative | trispīnōsō | trispīnōsā | trispīnōsō |
| vocative | trispīnōse | trispīnōsa | trispīnōsum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | trispīnōsī | trispīnōsae | trispīnōsa |
| genitive | trispīnōsōrum | trispīnōsārum | trispīnōsōrum |
| dative | trispīnōsīs | trispīnōsīs | trispīnōsīs |
| accusative | trispīnōsōs | trispīnōsās | trispīnōsa |
| ablative | trispīnōsīs | trispīnōsīs | trispīnōsīs |
| vocative | trispīnōsī | trispīnōsae | trispīnōsa |
Origins
From tri- + spinosus.