verbfirst conjugation
trānsubstantiō
trānsubstantiō (present infinitive trānsubstantiāre, perfect active trānsubstantiāvī, supine trānsubstantiātum)
Classical[trãː.sʊpˈstan.ti.oː]Ecclesiastical[tran.subˈstan.t͡si.o]
Meaning
- Medieval Latinto transubstantiate
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsubstantiō | trānsubstantiābam | trānsubstantiābō | trānsubstantiāvī | trānsubstantiāveram | trānsubstantiāverō |
| 2nd sg. | trānsubstantiās | trānsubstantiābās | trānsubstantiābis | trānsubstantiāvistī | trānsubstantiāverās | trānsubstantiāveris |
| 3rd sg. | trānsubstantiat | trānsubstantiābat | trānsubstantiābit | trānsubstantiāvit | trānsubstantiāverat | trānsubstantiāverit |
| 1st pl. | trānsubstantiāmus | trānsubstantiābāmus | trānsubstantiābimus | trānsubstantiāvimus | trānsubstantiāverāmus | trānsubstantiāverimus |
| 2nd pl. | trānsubstantiātis | trānsubstantiābātis | trānsubstantiābitis | trānsubstantiāvistis | trānsubstantiāverātis | trānsubstantiāveritis |
| 3rd pl. | trānsubstantiant | trānsubstantiābant | trānsubstantiābunt | trānsubstantiāvērunt trānsubstantiāvēre | trānsubstantiāverant | trānsubstantiāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsubstantiem | trānsubstantiārem | trānsubstantiāverim | trānsubstantiāvissem |
| 2nd sg. | trānsubstantiēs | trānsubstantiārēs | trānsubstantiāverīs | trānsubstantiāvissēs |
| 3rd sg. | trānsubstantiet | trānsubstantiāret | trānsubstantiāverit | trānsubstantiāvisset |
| 1st pl. | trānsubstantiēmus | trānsubstantiārēmus | trānsubstantiāverīmus | trānsubstantiāvissēmus |
| 2nd pl. | trānsubstantiētis | trānsubstantiārētis | trānsubstantiāverītis | trānsubstantiāvissētis |
| 3rd pl. | trānsubstantient | trānsubstantiārent | trānsubstantiāverint | trānsubstantiāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsubstantior | trānsubstantiābar | trānsubstantiābor |
| 2nd sg. | trānsubstantiāris trānsubstantiāre | trānsubstantiābāris trānsubstantiābāre | trānsubstantiāberis trānsubstantiābere |
| 3rd sg. | trānsubstantiātur | trānsubstantiābātur | trānsubstantiābitur |
| 1st pl. | trānsubstantiāmur | trānsubstantiābāmur | trānsubstantiābimur |
| 2nd pl. | trānsubstantiāminī | trānsubstantiābāminī | trānsubstantiābiminī |
| 3rd pl. | trānsubstantiantur | trānsubstantiābantur | trānsubstantiābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | trānsubstantier | trānsubstantiārer |
| 2nd sg. | trānsubstantiēris trānsubstantiēre | trānsubstantiārēris trānsubstantiārēre |
| 3rd sg. | trānsubstantiētur | trānsubstantiārētur |
| 1st pl. | trānsubstantiēmur | trānsubstantiārēmur |
| 2nd pl. | trānsubstantiēminī | trānsubstantiārēminī |
| 3rd pl. | trānsubstantientur | trānsubstantiārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | trānsubstantiā | trānsubstantiāre |
| pres. 2nd pl. | trānsubstantiāte | trānsubstantiāminī |
| fut. 2nd sg. | trānsubstantiātō | trānsubstantiātor |
| fut. 3rd sg. | trānsubstantiātō | trānsubstantiātor |
| fut. 2nd pl. | trānsubstantiātōte | — |
| fut. 3rd pl. | trānsubstantiantō | trānsubstantiantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | trānsubstantiāre | trānsubstantiārī |
| perfect infinitive | trānsubstantiāvisse | trānsubstantiātum esse |
| future infinitive | trānsubstantiātūrum esse | trānsubstantiātum īrī |
| present participle | trānsubstantiāns | — |
| perfect participle | — | trānsubstantiātus trānsubstantiāta, trānsubstantiātā, trānsubstantiātae, trānsubstantiātam, trānsubstantiātārum, trānsubstantiātās, trānsubstantiātī, trānsubstantiātōrum, trānsubstantiātōs |
| future participle | trānsubstantiātūrus trānsubstantiātūra, trānsubstantiātūrā, trānsubstantiātūrae, trānsubstantiātūram, trānsubstantiātūrārum, trānsubstantiātūrās, trānsubstantiātūre, trānsubstantiātūrī, trānsubstantiātūrīs, trānsubstantiātūrō, trānsubstantiātūrōrum, trānsubstantiātūrōs, trānsubstantiātūrum | trānsubstantiandus trānsubstantianda, trānsubstantiandā, trānsubstantiandae, trānsubstantiandam, trānsubstantiandārum, trānsubstantiandās, trānsubstantiande, trānsubstantiandīs, trānsubstantiandōrum, trānsubstantiandōs |
gerundtrānsubstantiandī, trānsubstantiandō, trānsubstantiandumsupinetrānsubstantiātum, trānsubstantiātū
Origins
Latin substantia Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin trānsubstantiō From trāns- (“across, beyond”) + substantia (“substance”) + -ō.
Descendants
- Englishtransubstantiate
- Frenchtranssubstantier
- Italiantransustanziare
- Portuguesetransubstanciar
- Romaniantranssubstanția
- Spanishtransustanciar
In English words that came into English from trānsubstantiō
- transubstantiationtrānsubstantiātiō