noun · femininethird declension
trānsmigrātiō
trānsmigrātiō f (genitive trānsmigrātiōnis)
Classical[trãːs.mɪˈɡraː.ti.oː]Ecclesiastical[tranz.miˈɡrat.t͡si.o]
Meaning
- emigration
- transmigration
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | trānsmigrātiō | trānsmigrātiōnēs |
| genitive | trānsmigrātiōnis | trānsmigrātiōnum |
| dative | trānsmigrātiōnī | trānsmigrātiōnibus |
| accusative | trānsmigrātiōnem | trānsmigrātiōnēs |
| ablative | trānsmigrātiōne | trānsmigrātiōnibus |
| vocative | trānsmigrātiō | trānsmigrātiōnēs |
transmī^grātĭo, ōnis, f. transmigro,
I. a removing from one country to another, a transmigration (late Lat.), Prud. Ham. 448; Vulg. Matt. 1, 11 sq.; id. 1 Esd. 6, 16; 10, 16.
In English words that came into English from trānsmigrātiō
- transmigrationtrānsmigrātiō