verbfirst conjugation
trānsfretō
trānsfretō (present infinitive trānsfretāre, perfect active trānsfretāvī, supine trānsfretātum)
Classical[ˈtrãːf.frɛ.toː]Ecclesiastical[ˈtrans.fre.to]
Meaning
- to cross a strait
- to pass over the sea
- to ferry (across)
Latīnē defined in Latin in our graded readers
mare trāiciō, trānseōtrānsfrētō -āre — in Evangelium secundum Matthaeum, ch. 12
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfretō | trānsfretābam | trānsfretābō | trānsfretāvī | trānsfretāveram | trānsfretāverō trānsfretārō |
| 2nd sg. | trānsfretās | trānsfretābās | trānsfretābis | trānsfretāvistī trānsfretāstī | trānsfretāverās trānsfretārās | trānsfretāveris |
| 3rd sg. | trānsfretat | trānsfretābat | trānsfretābit | trānsfretāvit | trānsfretāverat trānsfretārat | trānsfretāverit trānsfretārit |
| 1st pl. | trānsfretāmus | trānsfretābāmus | trānsfretābimus | trānsfretāvimus | trānsfretāverāmus | trānsfretāverimus trānsfretārimus |
| 2nd pl. | trānsfretātis | trānsfretābātis | trānsfretābitis | trānsfretāvistis trānsfretāstis | trānsfretāverātis trānsfretārātis | trānsfretāveritis trānsfretāritis |
| 3rd pl. | trānsfretant | trānsfretābant | trānsfretābunt | trānsfretāvērunt trānsfretāvēre, trānsfretārunt | trānsfretāverant trānsfretārant | trānsfretāverint trānsfretārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfretem | trānsfretārem | trānsfretāverim trānsfretārim | trānsfretāvissem trānsfretāssem |
| 2nd sg. | trānsfretēs | trānsfretārēs | trānsfretāverīs | trānsfretāvissēs trānsfretāssēs |
| 3rd sg. | trānsfretet | trānsfretāret | trānsfretāverit trānsfretārit | trānsfretāvisset trānsfretāsset |
| 1st pl. | trānsfretēmus | trānsfretārēmus | trānsfretāverīmus trānsfretārīmus | trānsfretāvissēmus trānsfretāssēmus |
| 2nd pl. | trānsfretētis | trānsfretārētis | trānsfretāverītis trānsfretārītis | trānsfretāvissētis trānsfretāssētis |
| 3rd pl. | trānsfretent | trānsfretārent | trānsfretāverint trānsfretārint | trānsfretāvissent trānsfretāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfretor | trānsfretābar | trānsfretābor |
| 2nd sg. | trānsfretāris trānsfretāre | trānsfretābāris trānsfretābāre | trānsfretāberis trānsfretābere |
| 3rd sg. | trānsfretātur | trānsfretābātur | trānsfretābitur |
| 1st pl. | trānsfretāmur | trānsfretābāmur | trānsfretābimur |
| 2nd pl. | trānsfretāminī | trānsfretābāminī | trānsfretābiminī |
| 3rd pl. | trānsfretantur | trānsfretābantur | trānsfretābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | trānsfreter | trānsfretārer |
| 2nd sg. | trānsfretēris trānsfretēre | trānsfretārēris trānsfretārēre |
| 3rd sg. | trānsfretētur | trānsfretārētur |
| 1st pl. | trānsfretēmur | trānsfretārēmur |
| 2nd pl. | trānsfretēminī | trānsfretārēminī |
| 3rd pl. | trānsfretentur | trānsfretārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | trānsfretā | trānsfretāre |
| pres. 2nd pl. | trānsfretāte | trānsfretāminī |
| fut. 2nd sg. | trānsfretātō | trānsfretātor |
| fut. 3rd sg. | trānsfretātō | trānsfretātor |
| fut. 2nd pl. | trānsfretātōte | — |
| fut. 3rd pl. | trānsfretantō | trānsfretantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | trānsfretāre | trānsfretārī |
| perfect infinitive | trānsfretāvisse trānsfretāsse | trānsfretātum esse |
| future infinitive | trānsfretātūrum esse | trānsfretātum īrī |
| present participle | trānsfretāns | — |
| perfect participle | — | trānsfretātus trānsfretāta, trānsfretātā, trānsfretātae, trānsfretātam, trānsfretātārum, trānsfretātās, trānsfretātī, trānsfretātōrum, trānsfretātōs |
| future participle | trānsfretātūrus trānsfretātūra, trānsfretātūrā, trānsfretātūrae, trānsfretātūram, trānsfretātūrārum, trānsfretātūrās, trānsfretātūre, trānsfretātūrī, trānsfretātūrīs, trānsfretātūrō, trānsfretātūrōrum, trānsfretātūrōs, trānsfretātūrum | trānsfretandus trānsfretanda, trānsfretandā, trānsfretandae, trānsfretandam, trānsfretandārum, trānsfretandās, trānsfretande, trānsfretandīs, trānsfretandōrum, trānsfretandōs |
gerundtrānsfretandī, trānsfretandō, trānsfretandumsupinetrānsfretātum, trānsfretātū
trans-frĕto, āvi, ātum, 1, v. n. and a.
I. [fretum], to cross a strait, pass over the sea (post-Aug.).
I. Lit.
(a). Neutr.:
quam primum transfretaturi (Brundisium), Suet. Caes. 34; cf. Gell. 10, 26, 1; Amm. 22, 6, 4; Vulg. Luc. 8, 22.— (b). Act.:
transfretabantur in dies noctesque navibus ratibusque, were ferried over, put across, Amm. 31, 4, 5.— * II. Trop.:
vitae conversationem sine gubernaculo rationis transfretantes, i. e. passing through, Tert. Poen. 1.Origins
From trans and fretum (“strait”).