What does tentātīvus mean in Latin?

tentātīvus, a adjective, means “tentative”.

How do you pronounce tentātīvus?

In classical Latin, [tɛn.taːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [ten.taˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

tentātīvus (feminine tentātīva, neuter tentātīvum, adverb tentātīvē)

Classical[tɛn.taːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[ten.taˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	tentātīvus	tentātīva	tentātīvum
genitive	tentātīvī	tentātīvae	tentātīvī
dative	tentātīvō	tentātīvae	tentātīvō
accusative	tentātīvum	tentātīvam	tentātīvum
ablative	tentātīvō	tentātīvā	tentātīvō
vocative	tentātīve	tentātīva	tentātīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	tentātīvī	tentātīvae	tentātīva
genitive	tentātīvōrum	tentātīvārum	tentātīvōrum
dative	tentātīvīs	tentātīvīs	tentātīvīs
accusative	tentātīvōs	tentātīvās	tentātīva
ablative	tentātīvīs	tentātīvīs	tentātīvīs
vocative	tentātīvī	tentātīvae	tentātīva

From tentō (“to try”) + -īvus.

Descendants