What does syllogizō mean in Latin?

syllogizō, a verb, means “to syllogize”.

What are the principal parts of syllogizō?

syllogizō, syllogizāre, syllogizāvī, syllogizātum (first conjugation).

In classical Latin, [syl.lɔˈɡɪz.zoː]; in ecclesiastical (church) Latin, [sil.loˈd͡ʒid.d͡zo].

verbfirst conjugation

syllogizō (present infinitive syllogizāre, perfect active syllogizāvī, supine syllogizātum)

Classical[syl.lɔˈɡɪz.zoː]Ecclesiastical[sil.loˈd͡ʒid.d͡zo]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	syllogizō	syllogizābam	syllogizābō	syllogizāvī	syllogizāveram	syllogizāverō syllogizārō
2nd sg.	syllogizās	syllogizābās	syllogizābis	syllogizāvistī syllogizāstī	syllogizāverās syllogizārās	syllogizāveris
3rd sg.	syllogizat	syllogizābat	syllogizābit	syllogizāvit	syllogizāverat syllogizārat	syllogizāverit syllogizārit
1st pl.	syllogizāmus	syllogizābāmus	syllogizābimus	syllogizāvimus	syllogizāverāmus	syllogizāverimus syllogizārimus
2nd pl.	syllogizātis	syllogizābātis	syllogizābitis	syllogizāvistis syllogizāstis	syllogizāverātis syllogizārātis	syllogizāveritis syllogizāritis
3rd pl.	syllogizant	syllogizābant	syllogizābunt	syllogizāvērunt syllogizāvēre, syllogizārunt	syllogizāverant syllogizārant	syllogizāverint syllogizārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	syllogizem	syllogizārem	syllogizāverim syllogizārim	syllogizāvissem syllogizāssem
2nd sg.	syllogizēs	syllogizārēs	syllogizāverīs	syllogizāvissēs syllogizāssēs
3rd sg.	syllogizet	syllogizāret	syllogizāverit syllogizārit	syllogizāvisset syllogizāsset
1st pl.	syllogizēmus	syllogizārēmus	syllogizāverīmus syllogizārīmus	syllogizāvissēmus syllogizāssēmus
2nd pl.	syllogizētis	syllogizārētis	syllogizāverītis syllogizārītis	syllogizāvissētis syllogizāssētis
3rd pl.	syllogizent	syllogizārent	syllogizāverint syllogizārint	syllogizāvissent syllogizāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	syllogizor	syllogizābar	syllogizābor
2nd sg.	syllogizāris syllogizāre	syllogizābāris syllogizābāre	syllogizāberis syllogizābere
3rd sg.	syllogizātur	syllogizābātur	syllogizābitur
1st pl.	syllogizāmur	syllogizābāmur	syllogizābimur
2nd pl.	syllogizāminī	syllogizābāminī	syllogizābiminī
3rd pl.	syllogizantur	syllogizābantur	syllogizābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	syllogizer	syllogizārer
2nd sg.	syllogizēris syllogizēre	syllogizārēris syllogizārēre
3rd sg.	syllogizētur	syllogizārētur
1st pl.	syllogizēmur	syllogizārēmur
2nd pl.	syllogizēminī	syllogizārēminī
3rd pl.	syllogizentur	syllogizārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	syllogizāre	syllogizārī
perfect infinitive	syllogizāvisse syllogizāsse	syllogizātum esse
future infinitive	syllogizātūrum esse	syllogizātum īrī
present participle	syllogizāns	—
perfect participle	—	syllogizātus syllogizāta, syllogizātā, syllogizātae, syllogizātam, syllogizātārum, syllogizātās, syllogizātī, syllogizātōrum, syllogizātōs
future participle	syllogizātūrus syllogizātūra, syllogizātūrā, syllogizātūrae, syllogizātūram, syllogizātūrārum, syllogizātūrās, syllogizātūre, syllogizātūrī, syllogizātūrīs, syllogizātūrō, syllogizātūrōrum, syllogizātūrōs, syllogizātūrum	syllogizandus syllogizanda, syllogizandā, syllogizandae, syllogizandam, syllogizandārum, syllogizandās, syllogizande, syllogizandīs, syllogizandōrum, syllogizandōs

gerundsyllogizandī, syllogizandō, syllogizandumsupinesyllogizātum, syllogizātū

From Ancient Greek συλλογισμός (sullogismós, “inference, conclusion”).

Descendants