What does supersēminō mean in Latin?

supersēminō, a verb, means “to plant or sow upon or over”.

What are the principal parts of supersēminō?

supersēminō, supersēmināre, supersēmināvī, supersēminātum (first conjugation).

In classical Latin, [sʊ.pɛrˈseː.mɪ.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [su.perˈsɛː.mi.no].

Proto-Indo-European *úp → Proto-Indo-European *upér → Proto-Italic *super → Latin supersēminō.

verbfirst conjugation

supersēminō (present infinitive supersēmināre, perfect active supersēmināvī, supine supersēminātum)

Classical[sʊ.pɛrˈseː.mɪ.noː]Ecclesiastical[su.perˈsɛː.mi.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	supersēminō	supersēminābam	supersēminābō	supersēmināvī	supersēmināveram	supersēmināverō supersēminārō
2nd sg.	supersēminās	supersēminābās	supersēminābis	supersēmināvistī supersēmināstī	supersēmināverās supersēminārās	supersēmināveris
3rd sg.	supersēminat	supersēminābat	supersēminābit	supersēmināvit	supersēmināverat supersēminārat	supersēmināverit supersēminārit
1st pl.	supersēmināmus	supersēminābāmus	supersēminābimus	supersēmināvimus	supersēmināverāmus	supersēmināverimus supersēminārimus
2nd pl.	supersēminātis	supersēminābātis	supersēminābitis	supersēmināvistis supersēmināstis	supersēmināverātis supersēminārātis	supersēmināveritis supersēmināritis
3rd pl.	supersēminant	supersēminābant	supersēminābunt	supersēmināvērunt supersēmināvēre, supersēminārunt	supersēmināverant supersēminārant	supersēmināverint supersēminārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	supersēminem	supersēminārem	supersēmināverim supersēminārim	supersēmināvissem supersēmināssem
2nd sg.	supersēminēs	supersēminārēs	supersēmināverīs	supersēmināvissēs supersēmināssēs
3rd sg.	supersēminet	supersēmināret	supersēmināverit supersēminārit	supersēmināvisset supersēmināsset
1st pl.	supersēminēmus	supersēminārēmus	supersēmināverīmus supersēminārīmus	supersēmināvissēmus supersēmināssēmus
2nd pl.	supersēminētis	supersēminārētis	supersēmināverītis supersēminārītis	supersēmināvissētis supersēmināssētis
3rd pl.	supersēminent	supersēminārent	supersēmināverint supersēminārint	supersēmināvissent supersēmināssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	supersēminor	supersēminābar	supersēminābor
2nd sg.	supersēmināris supersēmināre	supersēminābāris supersēminābāre	supersēmināberis supersēminābere
3rd sg.	supersēminātur	supersēminābātur	supersēminābitur
1st pl.	supersēmināmur	supersēminābāmur	supersēminābimur
2nd pl.	supersēmināminī	supersēminābāminī	supersēminābiminī
3rd pl.	supersēminantur	supersēminābantur	supersēminābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	supersēminer	supersēminārer
2nd sg.	supersēminēris supersēminēre	supersēminārēris supersēminārēre
3rd sg.	supersēminētur	supersēminārētur
1st pl.	supersēminēmur	supersēminārēmur
2nd pl.	supersēminēminī	supersēminārēminī
3rd pl.	supersēminentur	supersēminārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	supersēmināre	supersēminārī
perfect infinitive	supersēmināvisse supersēmināsse	supersēminātum esse
future infinitive	supersēminātūrum esse	supersēminātum īrī
present participle	supersēmināns	—
perfect participle	—	supersēminātus supersēmināta, supersēminātā, supersēminātae, supersēminātam, supersēminātārum, supersēminātās, supersēminātī, supersēminātōrum, supersēminātōs
future participle	supersēminātūrus supersēminātūra, supersēminātūrā, supersēminātūrae, supersēminātūram, supersēminātūrārum, supersēminātūrās, supersēminātūre, supersēminātūrī, supersēminātūrīs, supersēminātūrō, supersēminātūrōrum, supersēminātūrōs, supersēminātūrum	supersēminandus supersēminanda, supersēminandā, supersēminandae, supersēminandam, supersēminandārum, supersēminandās, supersēminande, supersēminandīs, supersēminandōrum, supersēminandōs

gerundsupersēminandī, supersēminandō, supersēminandumsupinesupersēminātum, supersēminātū

sŭper-sēmĭno, āvi, ātum, 1, v. a.,

I. to sow upon or over (eccl. Lat.), Tert. adv. Prax. 1 med.; Hier. Ep. 30, 14.

Latin super- Latin semino Latin supersēminō From super- + semino.