What does substantīvālis mean in Latin?

substantīvālis, a adjective, means “substantival”.

How do you pronounce substantīvālis?

In classical Latin, [sʊp.stan.tiːˈwaː.lɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [sub.stan.tiˈvaː.lis].

adjectivethird-declension two-termination adjective

substantīvālis (neuter substantīvāle)

Classical[sʊp.stan.tiːˈwaː.lɪs]Ecclesiastical[sub.stan.tiˈvaː.lis]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	substantīvālis	substantīvālis	substantīvāle
genitive	substantīvālis	substantīvālis	substantīvālis
dative	substantīvālī	substantīvālī	substantīvālī
accusative	substantīvālem	substantīvālem	substantīvāle
ablative	substantīvālī	substantīvālī	substantīvālī
vocative	substantīvālis	substantīvālis	substantīvāle

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	substantīvālēs	substantīvālēs	substantīvālia
genitive	substantīvālium	substantīvālium	substantīvālium
dative	substantīvālibus	substantīvālibus	substantīvālibus
accusative	substantīvālīs substantīvālēs	substantīvālīs substantīvālēs	substantīvālia
ablative	substantīvālibus	substantīvālibus	substantīvālibus
vocative	substantīvālēs	substantīvālēs	substantīvālia

substantīvālis, e, adj. substantivus,

I. substantive, substantial: forma, Tert. adv. Val. 27 fin.

From substantīvus + -ālis.