adjectivethird-declension two-termination adjective
subiugālis
subiugālis (neuter subiugāle)
Classical[sʊb.jʊˈɡaː.lɪs]Ecclesiastical[sub.juˈɡaː.lis]
Meaning
- two terminationAccustomed to the yoke
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | subiugālis | subiugālis | subiugāle |
| genitive | subiugālis | subiugālis | subiugālis |
| dative | subiugālī | subiugālī | subiugālī |
| accusative | subiugālem | subiugālem | subiugāle |
| ablative | subiugālī | subiugālī | subiugālī |
| vocative | subiugālis | subiugālis | subiugāle |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | subiugālēs | subiugālēs | subiugālia |
| genitive | subiugālium | subiugālium | subiugālium |
| dative | subiugālibus | subiugālibus | subiugālibus |
| accusative | subiugālīs subiugālēs | subiugālīs subiugālēs | subiugālia |
| ablative | subiugālibus | subiugālibus | subiugālibus |
| vocative | subiugālēs | subiugālēs | subiugālia |
sub-jŭgālis, e, adj.,
I. accustomed to the yoke: subjugales beluae, Prud. στεφ. 10, 333.—Subst., a beast of burden, Vulg. Matt. 21, 5.