adjectivefirst/second-declension adjective
subfasciātus
subfasciātus (feminine subfasciāta, neuter subfasciātum)
Classical[sʊf.fas.kiˈaː.tʊs]Ecclesiastical[sub.faʃ.ʃiˈaː.tus]
Meaning
- New Latinadjectivemarked with indistinct bands
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | subfasciātus | subfasciāta | subfasciātum |
| genitive | subfasciātī | subfasciātae | subfasciātī |
| dative | subfasciātō | subfasciātae | subfasciātō |
| accusative | subfasciātum | subfasciātam | subfasciātum |
| ablative | subfasciātō | subfasciātā | subfasciātō |
| vocative | subfasciāte | subfasciāta | subfasciātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | subfasciātī | subfasciātae | subfasciāta |
| genitive | subfasciātōrum | subfasciātārum | subfasciātōrum |
| dative | subfasciātīs | subfasciātīs | subfasciātīs |
| accusative | subfasciātōs | subfasciātās | subfasciāta |
| ablative | subfasciātīs | subfasciātīs | subfasciātīs |
| vocative | subfasciātī | subfasciātae | subfasciāta |
Origins
- Proto-Indo-European*upó
- Proto-Italic*supo
- Latinsubfasciātus
Latin sub- Latin fasciatus Latin subfasciātus From sub- + fasciatus.