LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

subcrēnātus

subcrēnātus (feminine subcrēnāta, neuter subcrēnātum)
Classical[sʊp.kreːˈnaː.tʊs]Ecclesiastical[sub.kreˈnaː.tus]

Meaning

  1. adjectivesubcrenate

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativesubcrēnātussubcrēnātasubcrēnātum
genitivesubcrēnātīsubcrēnātaesubcrēnātī
dativesubcrēnātōsubcrēnātaesubcrēnātō
accusativesubcrēnātumsubcrēnātamsubcrēnātum
ablativesubcrēnātōsubcrēnātāsubcrēnātō
vocativesubcrēnātesubcrēnātasubcrēnātum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativesubcrēnātīsubcrēnātaesubcrēnāta
genitivesubcrēnātōrumsubcrēnātārumsubcrēnātōrum
dativesubcrēnātīssubcrēnātīssubcrēnātīs
accusativesubcrēnātōssubcrēnātāssubcrēnāta
ablativesubcrēnātīssubcrēnātīssubcrēnātīs
vocativesubcrēnātīsubcrēnātaesubcrēnāta

Quick answers

What does subcrēnātus mean in Latin?
subcrēnātus, a adjective, means “subcrenate”.
How do you pronounce subcrēnātus?
In classical Latin, [sʊp.kreːˈnaː.tʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [sub.kreˈnaː.tus].