verbfirst conjugation
spūtō
spūtō (present infinitive spūtāre, perfect active spūtāvī, supine spūtātum)
Classical[ˈspuː.toː]Ecclesiastical[ˈspuː.to]
Meaning
- to spit, to spit out
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | spūtō | spūtābam | spūtābō | spūtāvī | spūtāveram | spūtāverō spūtārō |
| 2nd sg. | spūtās | spūtābās | spūtābis | spūtāvistī spūtāstī | spūtāverās spūtārās | spūtāveris |
| 3rd sg. | spūtat | spūtābat | spūtābit | spūtāvit | spūtāverat spūtārat | spūtāverit spūtārit |
| 1st pl. | spūtāmus | spūtābāmus | spūtābimus | spūtāvimus | spūtāverāmus | spūtāverimus spūtārimus |
| 2nd pl. | spūtātis | spūtābātis | spūtābitis | spūtāvistis spūtāstis | spūtāverātis spūtārātis | spūtāveritis spūtāritis |
| 3rd pl. | spūtant | spūtābant | spūtābunt | spūtāvērunt spūtāvēre, spūtārunt | spūtāverant spūtārant | spūtāverint spūtārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | spūtem | spūtārem | spūtāverim spūtārim | spūtāvissem spūtāssem |
| 2nd sg. | spūtēs | spūtārēs | spūtāverīs | spūtāvissēs spūtāssēs |
| 3rd sg. | spūtet | spūtāret | spūtāverit spūtārit | spūtāvisset spūtāsset |
| 1st pl. | spūtēmus | spūtārēmus | spūtāverīmus spūtārīmus | spūtāvissēmus spūtāssēmus |
| 2nd pl. | spūtētis | spūtārētis | spūtāverītis spūtārītis | spūtāvissētis spūtāssētis |
| 3rd pl. | spūtent | spūtārent | spūtāverint spūtārint | spūtāvissent spūtāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | spūtor | spūtābar | spūtābor |
| 2nd sg. | spūtāris spūtāre | spūtābāris spūtābāre | spūtāberis spūtābere |
| 3rd sg. | spūtātur | spūtābātur | spūtābitur |
| 1st pl. | spūtāmur | spūtābāmur | spūtābimur |
| 2nd pl. | spūtāminī | spūtābāminī | spūtābiminī |
| 3rd pl. | spūtantur | spūtābantur | spūtābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | spūter | spūtārer |
| 2nd sg. | spūtēris spūtēre | spūtārēris spūtārēre |
| 3rd sg. | spūtētur | spūtārētur |
| 1st pl. | spūtēmur | spūtārēmur |
| 2nd pl. | spūtēminī | spūtārēminī |
| 3rd pl. | spūtentur | spūtārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | spūtā | spūtāre |
| pres. 2nd pl. | spūtāte | spūtāminī |
| fut. 2nd sg. | spūtātō | spūtātor |
| fut. 3rd sg. | spūtātō | spūtātor |
| fut. 2nd pl. | spūtātōte | — |
| fut. 3rd pl. | spūtantō | spūtantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | spūtāre | spūtārī |
| perfect infinitive | spūtāvisse spūtāsse | spūtātum esse |
| future infinitive | spūtātūrum esse | spūtātum īrī |
| present participle | spūtāns | — |
| perfect participle | — | spūtātus spūtāta, spūtātā, spūtātae, spūtātam, spūtātārum, spūtātās, spūtātī, spūtātōrum, spūtātōs |
| future participle | spūtātūrus spūtātūra, spūtātūrā, spūtātūrae, spūtātūram, spūtātūrārum, spūtātūrās, spūtātūre, spūtātūrī, spūtātūrīs, spūtātūrō, spūtātūrōrum, spūtātūrōs, spūtātūrum | spūtandus spūtanda, spūtandā, spūtandae, spūtandam, spūtandārum, spūtandās, spūtande, spūtandīs, spūtandōrum, spūtandōs |
gerundspūtandī, spūtandō, spūtandumsupinespūtātum, spūtātū
spūto, āre, v. freq. a. spuo,
I. to spit, spit out (mostly ante-class.):
sanguinem, Plaut. Merc. 1, 2, 30: morbus, qui sputatur, that disease before which one spits, i. e. the epilepsy, id. Capt. 3, 4, 18 (cf. Plin. 10, 23, 33, § 69; 28, 4, 7, § 35): mixtos sputantem sanguine dentes, Ov. M. 12, 256.Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
spūtō —, —, āre, intens.
spuo, to spit, spit out : mixtos sanguine dentes, O.
Origins
Frequentative verb of spuō.
Elsewhere
- Italiansputare
- Portugueseesputar
- Spanishesputar
- Corsicanstuppà
- Friulianspudâ
- Galicianesputar
- Ligurianspuâ
- Siciliansputari
- Venetanspuar
Sardinian
- Campidanesespudai
- Campidaneseispudai
- Nuoreseispudare