adjectivefirst/second-declension adjective
spatulātus
spatulātus (feminine spatulāta, neuter spatulātum)
spathulātus
Meaning
- New Latinadjectivespatulate, spatula-like
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | spatulātus | spatulāta spathulāta | spatulātum spathulātum |
| genitive | spatulātī spathulātī | spatulātae spathulātae | spatulātī spathulātī |
| dative | spatulātō spathulātō | spatulātae spathulātae | spatulātō spathulātō |
| accusative | spatulātum spathulātum | spatulātam spathulātam | spatulātum spathulātum |
| ablative | spatulātō spathulātō | spatulātā spathulātā | spatulātō spathulātō |
| vocative | spatulāte spathulāte | spatulāta spathulāta | spatulātum spathulātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | spatulātī spathulātī | spatulātae spathulātae | spatulāta spathulāta |
| genitive | spatulātōrum spathulātōrum | spatulātārum spathulātārum | spatulātōrum spathulātōrum |
| dative | spatulātīs spathulātīs | spatulātīs spathulātīs | spatulātīs spathulātīs |
| accusative | spatulātōs spathulātōs | spatulātās spathulātās | spatulāta spathulāta |
| ablative | spatulātīs spathulātīs | spatulātīs spathulātīs | spatulātīs spathulātīs |
| vocative | spatulātī spathulātī | spatulātae spathulātae | spatulāta spathulāta |
Origins
New Latin, from spatula (“broad flat piece”) + -ātus.
Descendants
- Englishspatulate
- Italianspatolato