noun · femininethird declension
singulāritās
singulāritās f (genitive singulāritātis)
Meaning
- singularity
- singleness
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | singulāritās | singulāritātēs |
| genitive | singulāritātis | singulāritātum |
| dative | singulāritātī | singulāritātibus |
| accusative | singulāritātem | singulāritātēs |
| ablative | singulāritāte | singulāritātibus |
| vocative | singulāritās | singulāritātēs |
singŭlārĭtas, ātis, f. singularis.
I. In gen., a being alone or single, singleness (post-class.), Tert. adv. Valent. 37; id. Anim. 13; id. Exhort. ad Cast. 1; Salv. Cont. Avar. 7, p. 70.—
II. In partic., in gram., the singular number, Charis. p. 72 P.—
III. In arithmetic, unity, the number one:
singularitas omnibus mensura communis, Mart. Cap. 7, §§ 750 and 774.Origins
Proto-Indo-European *-teh₂ Proto-Indo-European *-ts Proto-Indo-European *-teh₂ts Proto-Italic *-tāts Latin -tās Latin singulāritās From singulāris + -tās.
Descendants
- Catalansingularitat
- Englishsingularity
- Frenchsingularité
- Italiansingolarità
- Portuguesesingularidade
- Spanishsingularidad
- Asturianseñaldá
- Asturianseñardá
- Galicianseñardade
- Mirandesesenhardade