verbfirst conjugation
sincērō
sincērō (present infinitive sincērāre, perfect active sincērāvī, supine sincērātum)
Classical[sɪŋˈkeː.roː]Ecclesiastical[sin̠ʲˈt͡ʃɛː.ro]
Meaning
- to clean, to purify
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | sincērō | sincērābam | sincērābō | sincērāvī | sincērāveram | sincērāverō |
| 2nd sg. | sincērās | sincērābās | sincērābis | sincērāvistī | sincērāverās | sincērāveris |
| 3rd sg. | sincērat | sincērābat | sincērābit | sincērāvit | sincērāverat | sincērāverit |
| 1st pl. | sincērāmus | sincērābāmus | sincērābimus | sincērāvimus | sincērāverāmus | sincērāverimus |
| 2nd pl. | sincērātis | sincērābātis | sincērābitis | sincērāvistis | sincērāverātis | sincērāveritis |
| 3rd pl. | sincērant | sincērābant | sincērābunt | sincērāvērunt sincērāvēre | sincērāverant | sincērāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | sincērem | sincērārem | sincērāverim | sincērāvissem |
| 2nd sg. | sincērēs | sincērārēs | sincērāverīs | sincērāvissēs |
| 3rd sg. | sincēret | sincērāret | sincērāverit | sincērāvisset |
| 1st pl. | sincērēmus | sincērārēmus | sincērāverīmus | sincērāvissēmus |
| 2nd pl. | sincērētis | sincērārētis | sincērāverītis | sincērāvissētis |
| 3rd pl. | sincērent | sincērārent | sincērāverint | sincērāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | sincēror | sincērābar | sincērābor |
| 2nd sg. | sincērāris sincērāre | sincērābāris sincērābāre | sincērāberis sincērābere |
| 3rd sg. | sincērātur | sincērābātur | sincērābitur |
| 1st pl. | sincērāmur | sincērābāmur | sincērābimur |
| 2nd pl. | sincērāminī | sincērābāminī | sincērābiminī |
| 3rd pl. | sincērantur | sincērābantur | sincērābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | sincērer | sincērārer |
| 2nd sg. | sincērēris sincērēre | sincērārēris sincērārēre |
| 3rd sg. | sincērētur | sincērārētur |
| 1st pl. | sincērēmur | sincērārēmur |
| 2nd pl. | sincērēminī | sincērārēminī |
| 3rd pl. | sincērentur | sincērārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | sincērā | sincērāre |
| pres. 2nd pl. | sincērāte | sincērāminī |
| fut. 2nd sg. | sincērātō | sincērātor |
| fut. 3rd sg. | sincērātō | sincērātor |
| fut. 2nd pl. | sincērātōte | — |
| fut. 3rd pl. | sincērantō | sincērantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | sincērāre | sincērārī |
| perfect infinitive | sincērāvisse | sincērātum esse |
| future infinitive | sincērātūrum esse | sincērātum īrī |
| present participle | sincērāns | — |
| perfect participle | — | sincērātus |
| future participle | sincērātūrus | sincērandus |
gerundsincērandī, sincērandō, sincērandumsupinesincērātum, sincērātū
sincēro, āvi, ātum, 1, v. a. sincerus,
I. to make clean or pure, Diom. 361 P.
Origins
From sincērus + -ō (verb-forming suffix).