LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

sīderātīcius

sīderātīcius (feminine sīderātīcia, neuter sīderātīcium)
Classical[siː.dɛ.raːˈtiː.ki.ʊs]Ecclesiastical[si.de.raˈtiː.t͡ʃi.us]

Meaning

  1. Late Latinadjectivepalsied, star-struck

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativesīderātīciussīderātīciasīderātīcium
genitivesīderātīciīsīderātīciaesīderātīciī
dativesīderātīciōsīderātīciaesīderātīciō
accusativesīderātīciumsīderātīciamsīderātīcium
ablativesīderātīciōsīderātīciāsīderātīciō
vocativesīderātīciesīderātīciasīderātīcium
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativesīderātīciīsīderātīciaesīderātīcia
genitivesīderātīciōrumsīderātīciārumsīderātīciōrum
dativesīderātīciīssīderātīciīssīderātīciīs
accusativesīderātīciōssīderātīciāssīderātīcia
ablativesīderātīciīssīderātīciīssīderātīciīs
vocativesīderātīciīsīderātīciaesīderātīcia

sīdĕrātīcĭus or -tĭus, a, um, adj. sideratio,
I. planet-struck, blasted, palsied (late Lat.): jumenta, Veg. 5, 34; cf. sideror.

Origins

From sīderātus + -īcius.

Quick answers

What does sīderātīcius mean in Latin?
sīderātīcius, a adjective, means “palsied, star-struck”.
How do you pronounce sīderātīcius?
In classical Latin, [siː.dɛ.raːˈtiː.ki.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [si.de.raˈtiː.t͡ʃi.us].