adjectivefirst/second-declension adjective (nominative masculine singular in -er)
scēptriger
scēptriger (feminine scēptrigera, neuter scēptrigerum)
Classical[ˈskeːp.trɪ.ɡɛr]Ecclesiastical[ˈʃɛp.tri.d͡ʒer]
Meaning
- adjectivepoeticscepter-bearing
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | in -er scēptriger | scēptrigera | scēptrigerum |
| genitive | scēptrigerī | scēptrigerae | scēptrigerī |
| dative | scēptrigerō | scēptrigerae | scēptrigerō |
| accusative | scēptrigerum | scēptrigeram | scēptrigerum |
| ablative | scēptrigerō | scēptrigerā | scēptrigerō |
| vocative | scēptriger | scēptrigera | scēptrigerum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | scēptrigerī | scēptrigerae | scēptrigera |
| genitive | scēptrigerōrum | scēptrigerārum | scēptrigerōrum |
| dative | scēptrigerīs | scēptrigerīs | scēptrigerīs |
| accusative | scēptrigerōs | scēptrigerās | scēptrigera |
| ablative | scēptrigerīs | scēptrigerīs | scēptrigerīs |
| vocative | scēptrigerī | scēptrigerae | scēptrigera |
scēptrĭger, ĕra, ĕrum, adj. sceptrumgero,
I. sceptre-bearing (poet. and post-Aug.):
Laii, Stat. Th. 11, 636: rex, Sil. 16, 245.Origins
From scēptrum (“scepter”) + -ger (“bearing”).