LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivethird-declension two-termination adjective

santaremēnsis

santaremēnsis (neuter santaremēnse)
Classical[san.ta.rɛˈmẽː.sɪs]Ecclesiastical[san.ta.reˈmɛn.sis]

Meaning

  1. relationaltwo terminationSantarém

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativesantaremēnsissantaremēnsissantaremēnse
genitivesantaremēnsissantaremēnsissantaremēnsis
dativesantaremēnsīsantaremēnsīsantaremēnsī
accusativesantaremēnsemsantaremēnsemsantaremēnse
ablativesantaremēnsīsantaremēnsīsantaremēnsī
vocativesantaremēnsissantaremēnsissantaremēnse
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativesantaremēnsēssantaremēnsēssantaremēnsia
genitivesantaremēnsiumsantaremēnsiumsantaremēnsium
dativesantaremēnsibussantaremēnsibussantaremēnsibus
accusativesantaremēnsīs
santaremēnsēs		santaremēnsīs
santaremēnsēs		santaremēnsia
ablativesantaremēnsibussantaremēnsibussantaremēnsibus
vocativesantaremēnsēssantaremēnsēssantaremēnsia

Quick answers

What does santaremēnsis mean in Latin?
santaremēnsis, a adjective, means “Santarém”.
How do you pronounce santaremēnsis?
In classical Latin, [san.ta.rɛˈmẽː.sɪs]; in ecclesiastical (church) Latin, [san.ta.reˈmɛn.sis].