proper nounsecond declension
sānctum sānctōrum
sānctum sānctōrum n sg (genitive sānctī sānctōrum)
Classical[ˈsaːŋk.tũː saːŋkˈtoː.rũː]Ecclesiastical[ˈsaŋk.tum saŋkˈtɔː.rum]
Meaning
- Holy of Holies; holiest place
Declension
| form | singular | plural |
|---|---|---|
| nominative | sānctum sānctōrum | — |
| genitive | sānctī sānctōrum | — |
| dative | sānctō sānctōrum | — |
| accusative | sānctum sānctōrum | — |
| ablative | sānctō sānctōrum | — |
| vocative | sānctum sānctōrum | — |
Origins
Semantic loan from Biblical Hebrew קֹדֶשׁ הַקֳּדָשִׁים (Qṓḏeš HaqQŏḏāšîm)