adjectivefirst/second-declension adjective
sagulātus
sagulātus (feminine sagulāta, neuter sagulātum)
Classical[sa.ɡʊˈɫaː.tʊs]Ecclesiastical[sa.ɡuˈlaː.tus]
Meaning
- adjectiveclothed in or wearing a sagulum (a small cloak)
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | sagulātus | sagulāta | sagulātum |
| genitive | sagulātī | sagulātae | sagulātī |
| dative | sagulātō | sagulātae | sagulātō |
| accusative | sagulātum | sagulātam | sagulātum |
| ablative | sagulātō | sagulātā | sagulātō |
| vocative | sagulāte | sagulāta | sagulātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | sagulātī | sagulātae | sagulāta |
| genitive | sagulātōrum | sagulātārum | sagulātōrum |
| dative | sagulātīs | sagulātīs | sagulātīs |
| accusative | sagulātōs | sagulātās | sagulāta |
| ablative | sagulātīs | sagulātīs | sagulātīs |
| vocative | sagulātī | sagulātae | sagulāta |
săgŭlātus, a, um, adj. sagulum,
I. clothed in or wearing a sagulum:
comites, Suet. Vit. 11.Origins
Derived from sagulum (“small cloak”) + -ātus (“-ed”, suffix indicating possession of something).