adjectivefirst/second-declension adjective
rūfocaudātus
rūfocaudātus (feminine rūfocaudāta, neuter rūfocaudātum)
Classical[ruː.fɔ.kau̯ˈdaː.tʊs]Ecclesiastical[ru.fo.kau̯ˈdaː.tus]
Meaning
- New Latinadjectivereddish-tailed
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | rūfocaudātus | rūfocaudāta | rūfocaudātum |
| genitive | rūfocaudātī | rūfocaudātae | rūfocaudātī |
| dative | rūfocaudātō | rūfocaudātae | rūfocaudātō |
| accusative | rūfocaudātum | rūfocaudātam | rūfocaudātum |
| ablative | rūfocaudātō | rūfocaudātā | rūfocaudātō |
| vocative | rūfocaudāte | rūfocaudāta | rūfocaudātum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | rūfocaudātī | rūfocaudātae | rūfocaudāta |
| genitive | rūfocaudātōrum | rūfocaudātārum | rūfocaudātōrum |
| dative | rūfocaudātīs | rūfocaudātīs | rūfocaudātīs |
| accusative | rūfocaudātōs | rūfocaudātās | rūfocaudāta |
| ablative | rūfocaudātīs | rūfocaudātīs | rūfocaudātīs |
| vocative | rūfocaudātī | rūfocaudātae | rūfocaudāta |
Origins
Ancient Greek -ο- (-o-)der. Latin -o- Proto-Indo-European *keh₂w-der. Proto-Indo-European *keh₂udeh₂ Proto-Italic *kaudā Latin cauda Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-tós Proto-Indo-European *-eh₂tos Proto-Italic *-ātos Latin -ātus Latin caudātus Latin rūfocaudātus From rūfus (“reddish”) + -o- + caudātus.