verbfourth conjugation
reūniō
reūniō (present infinitive reūnīre, perfect active reūnīvī, supine reūnītum)
Classical[reˈuː.ni.oː]Ecclesiastical[reˈuː.ni.o]
Meaning
- Medieval LatinNew Latinto reunite
Conjugation conjugation 4
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | reūniō | reūniēbam | reūniam | reūnīvī | reūnīveram | reūnīverō |
| 2nd sg. | reūnīs | reūniēbās | reūniēs | reūnīvistī | reūnīverās | reūnīveris |
| 3rd sg. | reūnit | reūniēbat | reūniet | reūnīvit | reūnīverat | reūnīverit |
| 1st pl. | reūnīmus | reūniēbāmus | reūniēmus | reūnīvimus | reūnīverāmus | reūnīverimus |
| 2nd pl. | reūnītis | reūniēbātis | reūniētis | reūnīvistis | reūnīverātis | reūnīveritis |
| 3rd pl. | reūniunt | reūniēbant | reūnient | reūnīvērunt reūnīvēre | reūnīverant | reūnīverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | reūniam | reūnīrem | reūnīverim | reūnīvissem |
| 2nd sg. | reūniās | reūnīrēs | reūnīverīs | reūnīvissēs |
| 3rd sg. | reūniat | reūnīret | reūnīverit | reūnīvisset |
| 1st pl. | reūniāmus | reūnīrēmus | reūnīverīmus | reūnīvissēmus |
| 2nd pl. | reūniātis | reūnīrētis | reūnīverītis | reūnīvissētis |
| 3rd pl. | reūniant | reūnīrent | reūnīverint | reūnīvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | reūnior | reūniēbar | reūniar |
| 2nd sg. | reūnīris reūnīre | reūniēbāris reūniēbāre | reūniēris reūniēre |
| 3rd sg. | reūnītur | reūniēbātur | reūniētur |
| 1st pl. | reūnīmur | reūniēbāmur | reūniēmur |
| 2nd pl. | reūnīminī | reūniēbāminī | reūniēminī |
| 3rd pl. | reūniuntur | reūniēbantur | reūnientur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | reūniar | reūnīrer |
| 2nd sg. | reūniāris reūniāre | reūnīrēris reūnīrēre |
| 3rd sg. | reūniātur | reūnīrētur |
| 1st pl. | reūniāmur | reūnīrēmur |
| 2nd pl. | reūniāminī | reūnīrēminī |
| 3rd pl. | reūniantur | reūnīrentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | reūnī | reūnīre |
| pres. 2nd pl. | reūnīte | reūnīminī |
| fut. 2nd sg. | reūnītō | reūnītor |
| fut. 3rd sg. | reūnītō | reūnītor |
| fut. 2nd pl. | reūnītōte | — |
| fut. 3rd pl. | reūniuntō | reūniuntor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | reūnīre | reūnīrī |
| perfect infinitive | reūnīvisse | reūnītum esse |
| future infinitive | reūnītūrum esse | reūnītum īrī |
| present participle | reūniēns | — |
| perfect participle | — | reūnītus reūnīta, reūnītā, reūnītae, reūnītam, reūnītārum, reūnītās, reūnītī, reūnītōrum, reūnītōs |
| future participle | reūnītūrus reūnītūra, reūnītūrā, reūnītūrae, reūnītūram, reūnītūrārum, reūnītūrās, reūnītūre, reūnītūrī, reūnītūrīs, reūnītūrō, reūnītūrōrum, reūnītūrōs, reūnītūrum | reūniendus reūniundus, reūnienda, reūniendā, reūniendae, reūniendam, reūniendārum, reūniendās, reūniende, reūniendīs, reūniendōrum, reūniendōs |
gerundreūniendī, reūniendō, reūniendumsupinereūnītum, reūnītū
Origins
From re- + ūniō or borrowed from French réunir.