verbfirst conjugation
retāliō
retāliō (present infinitive retāliāre, perfect active retāliāvī, supine retāliātum)
Classical[rɛˈtaː.li.oː]Ecclesiastical[reˈtaː.li.o]
Meaning
- to retaliate, requite, repay
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | retāliō | retāliābam | retāliābō | retāliāvī | retāliāveram | retāliāverō |
| 2nd sg. | retāliās | retāliābās | retāliābis | retāliāvistī | retāliāverās | retāliāveris |
| 3rd sg. | retāliat | retāliābat | retāliābit | retāliāvit | retāliāverat | retāliāverit |
| 1st pl. | retāliāmus | retāliābāmus | retāliābimus | retāliāvimus | retāliāverāmus | retāliāverimus |
| 2nd pl. | retāliātis | retāliābātis | retāliābitis | retāliāvistis | retāliāverātis | retāliāveritis |
| 3rd pl. | retāliant | retāliābant | retāliābunt | retāliāvērunt retāliāvēre | retāliāverant | retāliāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | retāliem | retāliārem | retāliāverim | retāliāvissem |
| 2nd sg. | retāliēs | retāliārēs | retāliāverīs | retāliāvissēs |
| 3rd sg. | retāliet | retāliāret | retāliāverit | retāliāvisset |
| 1st pl. | retāliēmus | retāliārēmus | retāliāverīmus | retāliāvissēmus |
| 2nd pl. | retāliētis | retāliārētis | retāliāverītis | retāliāvissētis |
| 3rd pl. | retālient | retāliārent | retāliāverint | retāliāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | retālior | retāliābar | retāliābor |
| 2nd sg. | retāliāris retāliāre | retāliābāris retāliābāre | retāliāberis retāliābere |
| 3rd sg. | retāliātur | retāliābātur | retāliābitur |
| 1st pl. | retāliāmur | retāliābāmur | retāliābimur |
| 2nd pl. | retāliāminī | retāliābāminī | retāliābiminī |
| 3rd pl. | retāliantur | retāliābantur | retāliābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | retālier | retāliārer |
| 2nd sg. | retāliēris retāliēre | retāliārēris retāliārēre |
| 3rd sg. | retāliētur | retāliārētur |
| 1st pl. | retāliēmur | retāliārēmur |
| 2nd pl. | retāliēminī | retāliārēminī |
| 3rd pl. | retālientur | retāliārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | retāliā | retāliāre |
| pres. 2nd pl. | retāliāte | retāliāminī |
| fut. 2nd sg. | retāliātō | retāliātor |
| fut. 3rd sg. | retāliātō | retāliātor |
| fut. 2nd pl. | retāliātōte | — |
| fut. 3rd pl. | retāliantō | retāliantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | retāliāre | retāliārī |
| perfect infinitive | retāliāvisse | retāliātum esse |
| future infinitive | retāliātūrum esse | retāliātum īrī |
| present participle | retāliāns | — |
| perfect participle | — | retāliātus retāliāta, retāliātā, retāliātae, retāliātam, retāliātārum, retāliātās, retāliātī, retāliātōrum, retāliātōs |
| future participle | retāliātūrus | retāliandus |
gerundretāliandī, retāliandō, retāliandumsupineretāliātum, retāliātū
rĕ-tālĭo, āre, v. a.,
I. to retaliate:
quod imprudentiā factum est, retaliari per imprudentiam debet, Gell. 20, 1, 16.Origins
From re- + tāliō (“retaliation”) + -ō.
Descendants
- Englishretaliate
- Portugueseretaliar
In English words that came into English from retāliō
- retaliateretāliātus