What does resalūtō mean in Latin?

resalūtō, a verb, means “to greet, salute in return”.

What are the principal parts of resalūtō?

resalūtō, resalūtāre, resalūtāvī, resalūtātum (first conjugation).

In classical Latin, [rɛ.saˈɫuː.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [re.s̬aˈluː.to].

Proto-Italic *wre- → Latin resalūtō.

verbfirst conjugation

resalūtō (present infinitive resalūtāre, perfect active resalūtāvī, supine resalūtātum)

Classical[rɛ.saˈɫuː.toː]Ecclesiastical[re.s̬aˈluː.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	resalūtō	resalūtābam	resalūtābō	resalūtāvī	resalūtāveram	resalūtāverō resalūtārō
2nd sg.	resalūtās	resalūtābās	resalūtābis	resalūtāvistī resalūtāstī	resalūtāverās resalūtārās	resalūtāveris
3rd sg.	resalūtat	resalūtābat	resalūtābit	resalūtāvit	resalūtāverat resalūtārat	resalūtāverit resalūtārit
1st pl.	resalūtāmus	resalūtābāmus	resalūtābimus	resalūtāvimus	resalūtāverāmus	resalūtāverimus resalūtārimus
2nd pl.	resalūtātis	resalūtābātis	resalūtābitis	resalūtāvistis resalūtāstis	resalūtāverātis resalūtārātis	resalūtāveritis resalūtāritis
3rd pl.	resalūtant	resalūtābant	resalūtābunt	resalūtāvērunt resalūtāvēre, resalūtārunt	resalūtāverant resalūtārant	resalūtāverint resalūtārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	resalūtem	resalūtārem	resalūtāverim resalūtārim	resalūtāvissem resalūtāssem
2nd sg.	resalūtēs	resalūtārēs	resalūtāverīs	resalūtāvissēs resalūtāssēs
3rd sg.	resalūtet	resalūtāret	resalūtāverit resalūtārit	resalūtāvisset resalūtāsset
1st pl.	resalūtēmus	resalūtārēmus	resalūtāverīmus resalūtārīmus	resalūtāvissēmus resalūtāssēmus
2nd pl.	resalūtētis	resalūtārētis	resalūtāverītis resalūtārītis	resalūtāvissētis resalūtāssētis
3rd pl.	resalūtent	resalūtārent	resalūtāverint resalūtārint	resalūtāvissent resalūtāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	resalūtor	resalūtābar	resalūtābor
2nd sg.	resalūtāris resalūtāre	resalūtābāris resalūtābāre	resalūtāberis resalūtābere
3rd sg.	resalūtātur	resalūtābātur	resalūtābitur
1st pl.	resalūtāmur	resalūtābāmur	resalūtābimur
2nd pl.	resalūtāminī	resalūtābāminī	resalūtābiminī
3rd pl.	resalūtantur	resalūtābantur	resalūtābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	resalūter	resalūtārer
2nd sg.	resalūtēris resalūtēre	resalūtārēris resalūtārēre
3rd sg.	resalūtētur	resalūtārētur
1st pl.	resalūtēmur	resalūtārēmur
2nd pl.	resalūtēminī	resalūtārēminī
3rd pl.	resalūtentur	resalūtārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	resalūtāre	resalūtārī
perfect infinitive	resalūtāvisse resalūtāsse	resalūtātum esse
future infinitive	resalūtātūrum esse	resalūtātum īrī
present participle	resalūtāns	—
perfect participle	—	resalūtātus resalūtāta, resalūtātā, resalūtātae, resalūtātam, resalūtātārum, resalūtātās, resalūtātī, resalūtātōrum, resalūtātōs
future participle	resalūtātūrus resalūtātūra, resalūtātūrā, resalūtātūrae, resalūtātūram, resalūtātūrārum, resalūtātūrās, resalūtātūre, resalūtātūrī, resalūtātūrīs, resalūtātūrō, resalūtātūrōrum, resalūtātūrōs, resalūtātūrum	resalūtandus resalūtanda, resalūtandā, resalūtandae, resalūtandam, resalūtandārum, resalūtandās, resalūtande, resalūtandīs, resalūtandōrum, resalūtandōs

gerundresalūtandī, resalūtandō, resalūtandumsupineresalūtātum, resalūtātū

rĕ-sălūto, āvi, ātum, 1, v. a.,

I. to greet or salute in return, return a salutation, Cic. Phil. 2, 41, 106; Mart. 5, 21, 3; 5, 57, 2; 10, 70, 5; Petr. 44, 10; Sen. Tranq. 12; Vulg. Gen. 43, 27.

Latin saluto Latin resalūtō From re- + saluto.