verbfirst conjugation
renāvigō
renāvigō (present infinitive renāvigāre, perfect active renāvigāvī, supine renāvigātum)
Classical[rɛˈnaː.wɪ.ɡoː]Ecclesiastical[reˈnaː.vi.ɡo]
Meaning
- intransitiveto sail back; to return by sea
- transitiveto recross (a river)
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | renāvigō | renāvigābam | renāvigābō | renāvigāvī | renāvigāveram | renāvigāverō |
| 2nd sg. | renāvigās | renāvigābās | renāvigābis | renāvigāvistī | renāvigāverās | renāvigāveris |
| 3rd sg. | renāvigat | renāvigābat | renāvigābit | renāvigāvit | renāvigāverat | renāvigāverit |
| 1st pl. | renāvigāmus | renāvigābāmus | renāvigābimus | renāvigāvimus | renāvigāverāmus | renāvigāverimus |
| 2nd pl. | renāvigātis | renāvigābātis | renāvigābitis | renāvigāvistis | renāvigāverātis | renāvigāveritis |
| 3rd pl. | renāvigant | renāvigābant | renāvigābunt | renāvigāvērunt renāvigāvēre | renāvigāverant | renāvigāverint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | renāvigem | renāvigārem | renāvigāverim | renāvigāvissem |
| 2nd sg. | renāvigēs | renāvigārēs | renāvigāverīs | renāvigāvissēs |
| 3rd sg. | renāviget | renāvigāret | renāvigāverit | renāvigāvisset |
| 1st pl. | renāvigēmus | renāvigārēmus | renāvigāverīmus | renāvigāvissēmus |
| 2nd pl. | renāvigētis | renāvigārētis | renāvigāverītis | renāvigāvissētis |
| 3rd pl. | renāvigent | renāvigārent | renāvigāverint | renāvigāvissent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | renāvigor | renāvigābar | renāvigābor |
| 2nd sg. | renāvigāris renāvigāre | renāvigābāris renāvigābāre | renāvigāberis renāvigābere |
| 3rd sg. | renāvigātur | renāvigābātur | renāvigābitur |
| 1st pl. | renāvigāmur | renāvigābāmur | renāvigābimur |
| 2nd pl. | renāvigāminī | renāvigābāminī | renāvigābiminī |
| 3rd pl. | renāvigantur | renāvigābantur | renāvigābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | renāviger | renāvigārer |
| 2nd sg. | renāvigēris renāvigēre | renāvigārēris renāvigārēre |
| 3rd sg. | renāvigētur | renāvigārētur |
| 1st pl. | renāvigēmur | renāvigārēmur |
| 2nd pl. | renāvigēminī | renāvigārēminī |
| 3rd pl. | renāvigentur | renāvigārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | renāvigā | renāvigāre |
| pres. 2nd pl. | renāvigāte | renāvigāminī |
| fut. 2nd sg. | renāvigātō | renāvigātor |
| fut. 3rd sg. | renāvigātō | renāvigātor |
| fut. 2nd pl. | renāvigātōte | — |
| fut. 3rd pl. | renāvigantō | renāvigantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | renāvigāre | renāvigārī |
| perfect infinitive | renāvigāvisse | renāvigātum esse |
| future infinitive | renāvigātūrum esse | renāvigātum īrī |
| present participle | renāvigāns | — |
| perfect participle | — | renāvigātus |
| future participle | renāvigātūrus | renāvigandus |
gerundrenāvigandī, renāvigandō, renāvigandumsupinerenāvigātum, renāvigātū
Charlton Lewis's shorter dictionary for students: the same scholarship in plain, modern definitions.
re-nāvigō —, —, āre,
to sail back: in haec regna.
Origins
- Proto-Italic*wre-
- Latinrenāvigō
Latin nāvigō Latin renāvigō From re- + nāvigō.