What does reinvītō mean in Latin?

reinvītō, a verb, means “to invite again, or in return”.

What are the principal parts of reinvītō?

reinvītō, reinvītāre, reinvītāvī, reinvītātum (first conjugation).

In classical Latin, [re.ɪnˈwiː.toː]; in ecclesiastical (church) Latin, [re.iɱˈviː.to].

Proto-Italic *wre- → Latin reinvītō.

verbfirst conjugation

reinvītō (present infinitive reinvītāre, perfect active reinvītāvī, supine reinvītātum)

Classical[re.ɪnˈwiː.toː]Ecclesiastical[re.iɱˈviː.to]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	reinvītō	reinvītābam	reinvītābō	reinvītāvī	reinvītāveram	reinvītāverō reinvītārō
2nd sg.	reinvītās	reinvītābās	reinvītābis	reinvītāvistī reinvītāstī	reinvītāverās reinvītārās	reinvītāveris
3rd sg.	reinvītat	reinvītābat	reinvītābit	reinvītāvit	reinvītāverat reinvītārat	reinvītāverit reinvītārit
1st pl.	reinvītāmus	reinvītābāmus	reinvītābimus	reinvītāvimus	reinvītāverāmus	reinvītāverimus reinvītārimus
2nd pl.	reinvītātis	reinvītābātis	reinvītābitis	reinvītāvistis reinvītāstis	reinvītāverātis reinvītārātis	reinvītāveritis reinvītāritis
3rd pl.	reinvītant	reinvītābant	reinvītābunt	reinvītāvērunt reinvītāvēre, reinvītārunt	reinvītāverant reinvītārant	reinvītāverint reinvītārint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	reinvītem	reinvītārem	reinvītāverim reinvītārim	reinvītāvissem reinvītāssem
2nd sg.	reinvītēs	reinvītārēs	reinvītāverīs	reinvītāvissēs reinvītāssēs
3rd sg.	reinvītet	reinvītāret	reinvītāverit reinvītārit	reinvītāvisset reinvītāsset
1st pl.	reinvītēmus	reinvītārēmus	reinvītāverīmus reinvītārīmus	reinvītāvissēmus reinvītāssēmus
2nd pl.	reinvītētis	reinvītārētis	reinvītāverītis reinvītārītis	reinvītāvissētis reinvītāssētis
3rd pl.	reinvītent	reinvītārent	reinvītāverint reinvītārint	reinvītāvissent reinvītāssent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	reinvītor	reinvītābar	reinvītābor
2nd sg.	reinvītāris reinvītāre	reinvītābāris reinvītābāre	reinvītāberis reinvītābere
3rd sg.	reinvītātur	reinvītābātur	reinvītābitur
1st pl.	reinvītāmur	reinvītābāmur	reinvītābimur
2nd pl.	reinvītāminī	reinvītābāminī	reinvītābiminī
3rd pl.	reinvītantur	reinvītābantur	reinvītābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	reinvīter	reinvītārer
2nd sg.	reinvītēris reinvītēre	reinvītārēris reinvītārēre
3rd sg.	reinvītētur	reinvītārētur
1st pl.	reinvītēmur	reinvītārēmur
2nd pl.	reinvītēminī	reinvītārēminī
3rd pl.	reinvītentur	reinvītārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	reinvītāre	reinvītārī
perfect infinitive	reinvītāvisse reinvītāsse	reinvītātum esse
future infinitive	reinvītātūrum esse	reinvītātum īrī
present participle	reinvītāns	—
perfect participle	—	reinvītātus reinvītāta, reinvītātā, reinvītātae, reinvītātam, reinvītātārum, reinvītātās, reinvītātī, reinvītātōrum, reinvītātōs
future participle	reinvītātūrus reinvītātūra, reinvītātūrā, reinvītātūrae, reinvītātūram, reinvītātūrārum, reinvītātūrās, reinvītātūre, reinvītātūrī, reinvītātūrīs, reinvītātūrō, reinvītātūrōrum, reinvītātūrōs, reinvītātūrum	reinvītandus reinvītanda, reinvītandā, reinvītandae, reinvītandam, reinvītandārum, reinvītandās, reinvītande, reinvītandīs, reinvītandōrum, reinvītandōs

gerundreinvītandī, reinvītandō, reinvītandumsupinereinvītātum, reinvītātū

rĕ-invīto, āre, v. a.,

I. to invite again or in return, Vulg. Luc. 14, 12.

Latin invito Latin reinvītō From re- + invito.