What does reglūtinō mean in Latin?

reglūtinō, a verb, means “to unglue, unloose, separate; to reglue (join together again)”.

What are the principal parts of reglūtinō?

reglūtinō, reglūtināre, reglūtināvī, reglūtinātum (first conjugation).

In classical Latin, [rɛˈɡɫuː.tɪ.noː]; in ecclesiastical (church) Latin, [reˈɡluː.ti.no].

Proto-Italic *wre- → Latin reglūtinō.

verbfirst conjugation

reglūtinō (present infinitive reglūtināre, perfect active reglūtināvī, supine reglūtinātum)

Classical[rɛˈɡɫuː.tɪ.noː]Ecclesiastical[reˈɡluː.ti.no]

active indicative
form	present	imperfect	future	perfect	pluperfect	fut. perfect
1st sg.	reglūtinō	reglūtinābam	reglūtinābō	reglūtināvī	reglūtināveram	reglūtināverō
2nd sg.	reglūtinās	reglūtinābās	reglūtinābis	reglūtināvistī	reglūtināverās	reglūtināveris
3rd sg.	reglūtinat	reglūtinābat	reglūtinābit	reglūtināvit	reglūtināverat	reglūtināverit
1st pl.	reglūtināmus	reglūtinābāmus	reglūtinābimus	reglūtināvimus	reglūtināverāmus	reglūtināverimus
2nd pl.	reglūtinātis	reglūtinābātis	reglūtinābitis	reglūtināvistis	reglūtināverātis	reglūtināveritis
3rd pl.	reglūtinant	reglūtinābant	reglūtinābunt	reglūtināvērunt reglūtināvēre	reglūtināverant	reglūtināverint

active subjunctive

active subjunctive
form	present	imperfect	perfect	pluperfect
1st sg.	reglūtinem	reglūtinārem	reglūtināverim	reglūtināvissem
2nd sg.	reglūtinēs	reglūtinārēs	reglūtināverīs	reglūtināvissēs
3rd sg.	reglūtinet	reglūtināret	reglūtināverit	reglūtināvisset
1st pl.	reglūtinēmus	reglūtinārēmus	reglūtināverīmus	reglūtināvissēmus
2nd pl.	reglūtinētis	reglūtinārētis	reglūtināverītis	reglūtināvissētis
3rd pl.	reglūtinent	reglūtinārent	reglūtināverint	reglūtināvissent

passive indicative

passive indicative
form	present	imperfect	future
1st sg.	reglūtinor	reglūtinābar	reglūtinābor
2nd sg.	reglūtināris reglūtināre	reglūtinābāris reglūtinābāre	reglūtināberis reglūtinābere
3rd sg.	reglūtinātur	reglūtinābātur	reglūtinābitur
1st pl.	reglūtināmur	reglūtinābāmur	reglūtinābimur
2nd pl.	reglūtināminī	reglūtinābāminī	reglūtinābiminī
3rd pl.	reglūtinantur	reglūtinābantur	reglūtinābuntur

passive subjunctive

passive subjunctive
form	present	imperfect
1st sg.	reglūtiner	reglūtinārer
2nd sg.	reglūtinēris reglūtinēre	reglūtinārēris reglūtinārēre
3rd sg.	reglūtinētur	reglūtinārētur
1st pl.	reglūtinēmur	reglūtinārēmur
2nd pl.	reglūtinēminī	reglūtinārēminī
3rd pl.	reglūtinentur	reglūtinārentur

imperative

infinitives & participles

infinitives & participles
form	active	passive
present infinitive	reglūtināre	reglūtinārī
perfect infinitive	reglūtināvisse	reglūtinātum esse
future infinitive	reglūtinātūrum esse	reglūtinātum īrī
present participle	reglūtināns	—
perfect participle	—	reglūtinātus reglūtināta, reglūtinātā, reglūtinātae, reglūtinātam, reglūtinātārum, reglūtinātās, reglūtinātī, reglūtinātōrum, reglūtinātōs
future participle	reglūtinātūrus reglūtinātūra, reglūtinātūrā, reglūtinātūrae, reglūtinātūram, reglūtinātūrārum, reglūtinātūrās, reglūtinātūre, reglūtinātūrī, reglūtinātūrīs, reglūtinātūrō, reglūtinātūrōrum, reglūtinātūrōs, reglūtinātūrum	reglūtinandus reglūtinanda, reglūtinandā, reglūtinandae, reglūtinandam, reglūtinandārum, reglūtinandās, reglūtinande, reglūtinandīs, reglūtinandōrum, reglūtinandōs

gerundreglūtinandī, reglūtinandō, reglūtinandumsupinereglūtinātum, reglūtinātū

rĕ-glūtĭno, no

I. perf., ātum, 1, v. a.

I. (Prop. to unglue, i. e.) To unloose, separate (very rare), Cat. 25, 9.— Trop.: reglutinatis luminibus, Mart. Cap. 6, § 586.— *

II. To join together again: amputatum plaga collum, Prud. στεφ. 10, 873.

Proto-Indo-European *gleyH- Proto-Indo-European *glóh₁ytn̥ Proto-Italic *gloiten Latin glūten Latin glutino Latin reglūtinō From re- + glutino.