What does recordātīvus mean in Latin?

recordātīvus, a adjective, means “Of or pertaining to recollection.”.

How do you pronounce recordātīvus?

In classical Latin, [rɛ.kɔr.daːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [re.kor.daˈtiː.vus].

adjectivefirst/second-declension adjective

recordātīvus (feminine recordātīva, neuter recordātīvum)

Classical[rɛ.kɔr.daːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[re.kor.daˈtiː.vus]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	recordātīvus	recordātīva	recordātīvum
genitive	recordātīvī	recordātīvae	recordātīvī
dative	recordātīvō	recordātīvae	recordātīvō
accusative	recordātīvum	recordātīvam	recordātīvum
ablative	recordātīvō	recordātīvā	recordātīvō
vocative	recordātīve	recordātīva	recordātīvum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	recordātīvī	recordātīvae	recordātīva
genitive	recordātīvōrum	recordātīvārum	recordātīvōrum
dative	recordātīvīs	recordātīvīs	recordātīvīs
accusative	recordātīvōs	recordātīvās	recordātīva
ablative	recordātīvīs	recordātīvīs	recordātīvīs
vocative	recordātīvī	recordātīvae	recordātīva

rĕcordātīvus, a, um, adj. id.,

I. of or belonging to recollection, recordative; in gram.: recordativa species verborum, i. e. the pluperfect tense, Mart. Cap. 3, § 313.

From recordor (“to remember”) + īvus.