verbfirst conjugation
prophētō
prophētō (present infinitive prophētāre, perfect active prophētāvī, supine prophētātum)
Classical[prɔˈpʰeː.toː]Ecclesiastical[proˈfɛː.to]
Meaning
- to prophesy, foretell or predict
Conjugation conjugation 1
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prophētō | prophētābam | prophētābō | prophētāvī | prophētāveram | prophētāverō prophētārō |
| 2nd sg. | prophētās | prophētābās | prophētābis | prophētāvistī prophētāstī | prophētāverās prophētārās | prophētāveris |
| 3rd sg. | prophētat | prophētābat | prophētābit | prophētāvit | prophētāverat prophētārat | prophētāverit prophētārit |
| 1st pl. | prophētāmus | prophētābāmus | prophētābimus | prophētāvimus | prophētāverāmus | prophētāverimus prophētārimus |
| 2nd pl. | prophētātis | prophētābātis | prophētābitis | prophētāvistis prophētāstis | prophētāverātis prophētārātis | prophētāveritis prophētāritis |
| 3rd pl. | prophētant | prophētābant | prophētābunt | prophētāvērunt prophētāvēre, prophētārunt | prophētāverant prophētārant | prophētāverint prophētārint |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prophētem | prophētārem | prophētāverim prophētārim | prophētāvissem prophētāssem |
| 2nd sg. | prophētēs | prophētārēs | prophētāverīs | prophētāvissēs prophētāssēs |
| 3rd sg. | prophētet | prophētāret | prophētāverit prophētārit | prophētāvisset prophētāsset |
| 1st pl. | prophētēmus | prophētārēmus | prophētāverīmus prophētārīmus | prophētāvissēmus prophētāssēmus |
| 2nd pl. | prophētētis | prophētārētis | prophētāverītis prophētārītis | prophētāvissētis prophētāssētis |
| 3rd pl. | prophētent | prophētārent | prophētāverint prophētārint | prophētāvissent prophētāssent |
passive indicative
| form | present | imperfect | future |
|---|---|---|---|
| 1st sg. | prophētor | prophētābar | prophētābor |
| 2nd sg. | prophētāris prophētāre | prophētābāris prophētābāre | prophētāberis prophētābere |
| 3rd sg. | prophētātur | prophētābātur | prophētābitur |
| 1st pl. | prophētāmur | prophētābāmur | prophētābimur |
| 2nd pl. | prophētāminī | prophētābāminī | prophētābiminī |
| 3rd pl. | prophētantur | prophētābantur | prophētābuntur |
passive subjunctive
| form | present | imperfect |
|---|---|---|
| 1st sg. | prophēter | prophētārer |
| 2nd sg. | prophētēris prophētēre | prophētārēris prophētārēre |
| 3rd sg. | prophētētur | prophētārētur |
| 1st pl. | prophētēmur | prophētārēmur |
| 2nd pl. | prophētēminī | prophētārēminī |
| 3rd pl. | prophētentur | prophētārentur |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prophētā | prophētāre |
| pres. 2nd pl. | prophētāte | prophētāminī |
| fut. 2nd sg. | prophētātō | prophētātor |
| fut. 3rd sg. | prophētātō | prophētātor |
| fut. 2nd pl. | prophētātōte | — |
| fut. 3rd pl. | prophētantō | prophētantor |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prophētāre | prophētārī |
| perfect infinitive | prophētāvisse prophētāsse | prophētātum esse |
| future infinitive | prophētātūrum esse | prophētātum īrī |
| present participle | prophētāns | — |
| perfect participle | — | prophētātus prophētāta, prophētātā, prophētātae, prophētātam, prophētātārum, prophētātās, prophētātī, prophētātōrum, prophētātōs |
| future participle | prophētātūrus prophētātūra, prophētātūrā, prophētātūrae, prophētātūram, prophētātūrārum, prophētātūrās, prophētātūre, prophētātūrī, prophētātūrīs, prophētātūrō, prophētātūrōrum, prophētātūrōs, prophētātūrum | prophētandus prophētanda, prophētandā, prophētandae, prophētandam, prophētandārum, prophētandās, prophētande, prophētandīs, prophētandōrum, prophētandōs |
gerundprophētandī, prophētandō, prophētandumsupineprophētātum, prophētātū
prŏphēto, no
I. perf., 1, ātum, āre, v. a. id., to foretell, predict, prophesy (eccl. Lat.; cf.: praedico, vaticinor): docet, instruit, prophetat, Prud. στεφ. 13, 101:
servi prophetaturi, Tert. Anim. 47: mors Christi prophetata, id. adv. Marc. 3, 19 fin.; id. Res. Carn. 28; Vulg. Matt. 15, 7 et saep.—Perf.: PROPHETAVIT, Inscr. Orell. 4872.Origins
Ancient Greek προφήτης (prophḗtēs)bor. Latin prophēta Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -ō Latin prophētō From prophēta + -ō.