verbfirst conjugation, deponent
prōmūtuor
prōmūtuor (present infinitive prōmūtuārī, perfect active prōmūtuātus sum)
Meaning
- Late Latindeponentto lend in advance
Conjugation conjugation 1 deponent
| form | present | imperfect | future | perfect | pluperfect | fut. perfect |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōmūtuor | prōmūtuābar | prōmūtuābor | — | — | — |
| 2nd sg. | prōmūtuāris prōmūtuāre | prōmūtuābāris prōmūtuābāre | prōmūtuāberis prōmūtuābere | — | — | — |
| 3rd sg. | prōmūtuātur | prōmūtuābātur | prōmūtuābitur | — | — | — |
| 1st pl. | prōmūtuāmur | prōmūtuābāmur | prōmūtuābimur | — | — | — |
| 2nd pl. | prōmūtuāminī | prōmūtuābāminī | prōmūtuābiminī | — | — | — |
| 3rd pl. | prōmūtuantur | prōmūtuābantur | prōmūtuābuntur | — | — | — |
active subjunctive
| form | present | imperfect | perfect | pluperfect |
|---|---|---|---|---|
| 1st sg. | prōmūtuer | prōmūtuārer | — | — |
| 2nd sg. | prōmūtuēris prōmūtuēre | prōmūtuārēris prōmūtuārēre | — | — |
| 3rd sg. | prōmūtuētur | prōmūtuārētur | — | — |
| 1st pl. | prōmūtuēmur | prōmūtuārēmur | — | — |
| 2nd pl. | prōmūtuēminī | prōmūtuārēminī | — | — |
| 3rd pl. | prōmūtuentur | prōmūtuārentur | — | — |
imperative
| form | active | passive |
|---|---|---|
| pres. 2nd sg. | prōmūtuāre | — |
| pres. 2nd pl. | prōmūtuāminī | — |
| fut. 2nd sg. | prōmūtuātor | — |
| fut. 3rd sg. | prōmūtuātor | — |
| fut. 3rd pl. | prōmūtuantor | — |
infinitives & participles
| form | active | passive |
|---|---|---|
| present infinitive | prōmūtuārī | — |
| perfect infinitive | prōmūtuātum esse | — |
| future infinitive | prōmūtuātūrum esse | — |
| present participle | prōmūtuāns | — |
| perfect participle | prōmūtuātus prōmūtuāta, prōmūtuātā, prōmūtuātae, prōmūtuātam, prōmūtuātārum, prōmūtuātās, prōmūtuāte, prōmūtuātī, prōmūtuātīs, prōmūtuātō, prōmūtuātōrum, prōmūtuātōs | — |
| future participle | prōmūtuātūrus prōmūtuātūra, prōmūtuātūrā, prōmūtuātūrae, prōmūtuātūram, prōmūtuātūrārum, prōmūtuātūrās, prōmūtuātūre, prōmūtuātūrī, prōmūtuātūrīs, prōmūtuātūrō, prōmūtuātūrōrum, prōmūtuātūrōs, prōmūtuātūrum | prōmūtuandus prōmūtuanda, prōmūtuandā, prōmūtuandae, prōmūtuandam, prōmūtuandārum, prōmūtuandās, prōmūtuande, prōmūtuandīs, prōmūtuandōrum, prōmūtuandōs |
gerundprōmūtuandī, prōmūtuandō, prōmūtuandumsupineprōmūtuātum, prōmūtuātū
pro-mūtŭor, āri,
I. v. dep. n., to be loaned beforehand: promutuor, προδανείζομαι, Gloss. Philox.
Origins
Proto-Indo-European *-h₂ Proto-Indo-European *-éh₂ Proto-Indo-European *-yéti Proto-Indo-European *-eh₂yéti Proto-Indo-European *-h₂tiinflu. Proto-Italic *-ājō Proto-Italic *-āō Latin -or Latin prōmūtuor From prōmūtuum + -or.