LATIN DICTIONARYLexicon Latīnum
adjectivefirst/second-declension adjective

prīvātīvus

prīvātīvus (feminine prīvātīva, neuter prīvātīvum)
Classical[priː.waːˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[pri.vaˈtiː.vus]

Meaning

  1. adjectiveprivative

Declension

singular
formmasculinefeminineneuter
nominativeprīvātīvusprīvātīvaprīvātīvum
genitiveprīvātīvīprīvātīvaeprīvātīvī
dativeprīvātīvōprīvātīvaeprīvātīvō
accusativeprīvātīvumprīvātīvamprīvātīvum
ablativeprīvātīvōprīvātīvāprīvātīvō
vocativeprīvātīveprīvātīvaprīvātīvum
plural
formmasculinefeminineneuter
nominativeprīvātīvīprīvātīvaeprīvātīva
genitiveprīvātīvōrumprīvātīvārumprīvātīvōrum
dativeprīvātīvīsprīvātīvīsprīvātīvīs
accusativeprīvātīvōsprīvātīvāsprīvātīva
ablativeprīvātīvīsprīvātīvīsprīvātīvīs
vocativeprīvātīvīprīvātīvaeprīvātīva

prīvātīvus, a, um, adj. id.,
I. denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.

Origins

From prīvātus + -īvus.

In English words that came into English from prīvātīvus

  • privativeprīvātīvus

Quick answers

What does prīvātīvus mean in Latin?
prīvātīvus, a adjective, means “privative”.
How do you pronounce prīvātīvus?
In classical Latin, [priː.waːˈtiː.wʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pri.vaˈtiː.vus].