adjectivefirst/second-declension adjective
prīmitīvus
prīmitīvus (feminine prīmitīva, neuter prīmitīvum)
Classical[priː.mɪˈtiː.wʊs]Ecclesiastical[pri.miˈtiː.vus]
Meaning
- adjectiveprimitive (first of its kind), original
Declension
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | prīmitīvus | prīmitīva | prīmitīvum |
| genitive | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīvī |
| dative | prīmitīvō | prīmitīvae | prīmitīvō |
| accusative | prīmitīvum | prīmitīvam | prīmitīvum |
| ablative | prīmitīvō | prīmitīvā | prīmitīvō |
| vocative | prīmitīve | prīmitīva | prīmitīvum |
| form | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva |
| genitive | prīmitīvōrum | prīmitīvārum | prīmitīvōrum |
| dative | prīmitīvīs | prīmitīvīs | prīmitīvīs |
| accusative | prīmitīvōs | prīmitīvās | prīmitīva |
| ablative | prīmitīvīs | prīmitīvīs | prīmitīvīs |
| vocative | prīmitīvī | prīmitīvae | prīmitīva |
prīmĭtīvus, a, um, adj. id.,
I. the first or earliest of its kind, primitive (post-Aug.):
flores, that blossom first, Col. 9, 13: anni, the first, id. Arb. 23.—B. Gram. t. t. (for the class. primigenius, nativus):
verba, primitives, Prisc. p. 824 P.—2. Esp., the first-born: fetus, Prud. στεφ. 10, 828:
primitivum in pecoribus, Vulg. Exod. 13, 12: primitivo suo, id. 3 Reg. 16, 34.—Trop.: Asiae in Christo, Vulg. Rom. 16, 5.Origins
From prīmitus (“originally”) + īvus.
Descendants
- Catalanprimitiu
- Englishprimitivefrom Old French primitif
- Frenchprimitiffrom Old French primitif
- Italianprimitivo
- Portugueseprimitivo
- Romanianprimitiv
- Spanishprimitivo
- Galicianprimitivo
In English words that came into English from prīmitīvus
- primitiveprīmitīvus