What does priāpēus mean in Latin?

priāpēus, a adjective, means “of or belonging to Priapus”.

How do you pronounce priāpēus?

In classical Latin, [pri.aːˈpeː.ʊs]; in ecclesiastical (church) Latin, [pri.aˈpɛː.us].

adjectivefirst/second-declension adjective

priāpēus (feminine priāpēa, neuter priāpēum)

Classical[pri.aːˈpeː.ʊs]Ecclesiastical[pri.aˈpɛː.us]

singular
form	masculine	feminine	neuter
nominative	priāpēus	priāpēa	priāpēum
genitive	priāpēī	priāpēae	priāpēī
dative	priāpēō	priāpēae	priāpēō
accusative	priāpēum	priāpēam	priāpēum
ablative	priāpēō	priāpēā	priāpēō
vocative	priāpēe	priāpēa	priāpēum

plural
form	masculine	feminine	neuter
nominative	priāpēī	priāpēae	priāpēa
genitive	priāpēōrum	priāpēārum	priāpēōrum
dative	priāpēīs	priāpēīs	priāpēīs
accusative	priāpēōs	priāpēās	priāpēa
ablative	priāpēīs	priāpēīs	priāpēīs
vocative	priāpēī	priāpēae	priāpēa

Borrowed from Ancient Greek πριᾱ́πειος (priā́peios), from Πρίᾱπος (Príāpos).